- 21.10.10 14:03
-
mana māsa strādā medicīnas sfērā un vairāki Rīgas draugi ir/izbijuši mediķi, es pati bērns būdama gandrīz tiku nogalināta Jelgavas slimnīcā. mana pacienta pieredze divās valstīs ir iemācījusi meklēt speciālistu, kam var uzticēties, salīdzināt vairākus viedokļus, guglēt internetā, zvanīt draugiem, māsai, ja rodas šaubas vai aizdomas. ja cilvēks nokļūst slimnīcā, tad gan laikam atliek vien lūgšanās. vai arī ja var atļauties, tad nebrauc uz slimnīcu, bet privātu klīniku/praksi (Tavs pieminētais arguments par atbildību).
pirms 2 gadiem vīrs ar dīvainu iekaisumu un drudža murgiem nokļuva slimnīcā. pēc 4 dienām viņu, joprojām bez diagnozes, palaida mājās, jo gultu vajadzēja kādam citam. mājās laišanas brīdī viņš nespēja stāvēt un staigāt. un tas viss "ordnung muss sein" valstī.
toreiz man vēl pusgadu rādījās naktīs murgi un es sapratu, ka jādara viss iespējamais, lai vispār nekad neviens no mums nesaslimtu, vai vēl ļaunāk ir tik tālu, ka jābrauc uz slimnīcu. lai arī mēs maksājam ik mēnesi lielas summas veselības apdrošināšanai - būtībā visiem ir pilnīgi vienalga, kas ar Tevi notiek un kā Tu ar to tiec galā. uz papīra jāizskatās, lai būtu kārtībā, realitāte ir interpretējama.