- 21.10.10 02:31
-
jā, šī ir TĒMA. labi, ka tas viss kaut kā mazliet un palēnām parādās kaut kādos publiskajos medijos. varbūt tuvāko 50 gadu laikā ir cerība mazliet pavirzīties uz priekšu. varbūt.
bet šie abi piemēri, manuprāt, atklāj to problēmu, ko nespēju tagad noformulēt vārdos īsti, bet kura ir ārkārtīgi kompleksa un nav saistīta tikai ar profesionālo kompetenci. proti, tie ārsti, kas pieļauj šādas kļūdas, visdrīzāk jau sen, sen ir "izdeguši" līdz ar galiem. es esmu šo problēmu novērojusi gana daudz klātienē - tie cilvēki vienkārši sen jau vairs iekšēji nerubī, ko viņi dara. viņi ir tik ļoti atsvešināti no tā sava darba reālā satura, ka tiešām var ierasties uz darbu pilnīgā pālī un vienkārši operācijas laikā ņemt un pārgriezt pacientam artēriju, piemēram. un tāpēc arī tās māsiņas vairumā gadījumu ir tik briesmīgas pie mums. tiem cilvēkiem vairs sen jau nav resursu, lai apjēgtu, ka viņiem pretī stāv īsts, dzīvs un reāls cilveks. viņu sistēma trinkšķēdama darbojas tukšgaitā.
un tas ir baigais vāveres ritenis. jo katrs jaunais ārsts nonāk vidē, kur labākajā gadījumā vien vairums jau gadu desmitiem dzīvo un strādā šādā stāvoklī. un labi ja daži procenti to jauno ārstu spēj to pārciest, nekļūstot tiesi tādi paši.
kas tam ir par iemeslu? to gan es nemāku pateikt. noteikti ļoti daudzu un dažādu faktoru kopums. tostarp gan tādu, kas iedarbojas uz cilveku jau kopš piedzimšanas brīža, gan tādu, kas ietekme viņa profesionālo darbību, leģitimējot bezatbildību, piemēram.