Faith Club

13.4.07 09:36
Njā, es te pašlaik nodarbojos ar viena smadzeņpoda piepildīšanās noverojumiem. Traki interesanti!
Ko tik viņš pa sīem 2.5 gadiem nav sadabūjis sevī iekšā!
Interesanti ir salīdzināt ar radu/paziņu bērniem. Tad jo sevišķi manāma vides ietekme. Zinot apmēram, kā vecāki viens pret otru izturas, cik viņiem prāta, uzreiz top skaidrs, no kurienes tam bērnam attiecīgas idejas.

Nu un tas ir sen zināms fakts, ka līdz kaut kādam vecumam sīks uzsūc informāciju nesalīdzināmi ātrāk, kā lielais, un visu dara pakaļ. Ja nav tēta, ko tēlot, tad tēlojam citu tuvāk esošo subjektu - kaut vai suni.

Krieviem bija viens interesants raidījums par mūsdienu "Maugļiem". Tur viens knars bija ar kaķi uzaudzis. Runāt arī mācēja, bet kad dusmojās, šņāca. Un smaidīt neviens viņu vairs nevarēja iemācīt. Kači nesmaida.
Ak, dies, un tas tak laikam ir tas, ko zīdainis pirmo iemācās, kad memme viņam smaida! Nu labi, ka kaķis tāds apzinīgs bija un tas bērns vismaz badā nav nomiris.
Vot - smaids arī tātad nenāk no instinktiem...