19. Marts 2017

• 2017.03.19, 09:20
• man ļoti mīļi liekas kā mazā, saldumu dabūjusi, staigā un un stāsta ka tas būs viņas Nachtisch. (Tas ir, pirmkārt, neapēd uzreiz, bet paglabā lai apēstu pēc pusdienām - iespējams, ka tas tāpēc ka tā dara dārziņā. Otrkārt, pats vārds.)
  
  Nach-tisch, vāciski nozīmē "pēc galda". Angliski tas ir "deserts", latviski - "saldais ēdiens". Vāciski vēl lieto "Nach-speise" (pēc-ēdiens). Man interesanti liekas šis uzsvars, ka tas ir kaut kas ko dabū pēc ēšanas. Latviski šāda jēga piemīt izteikumam "saldajā ēdienā [...]", bet tas nāk no idejas par kompleksajām pusdienām - "pirmais, otrais, saldajā [kompots]".
  
  Vāciski, vēl netiešā sasaiste "nach" un "naschen/nascherei" - našķēties. To kas daudz našķus ēd, sauc par "Naschkatze" - par našķkaķi.
  Tags: m_
  
  
• 1 rakstair doma

• 2017.03.19, 10:05
• Pie domas kāpēc pārvākties uz pilsētām: "The suicide rate in rural America has increased more than 40% in 16 years. Overall, the suicide rate in rural areas is 40% higher than the national average and 83% higher than in large cities. " (reddit, hnews)
  
  Latvietim piemīt vēlme idealizēt dzīvi laukos, un ignorēt atstumtības, vientulības, nabadzības, alkoholisma, atpalicības un bezizejas realitāti. It īpaši - atstumtība no tālākizglītības, no medicīnas un no ikdienas cilvēciskajiem kontaktiem [kas viss ir pieejams pilsētās, jeb sasniedzot noteiktu iedzīvotāju blīvumu - kad cilvēki var paš-organizēties interešu grupās, un regulāri tikties lai apspriestu un bīdītu savas idejas].
  
• 59 rakstair doma