24. Oktobris 2015

• 2015.10.24, 10:20
• Šodien ļoti daudz lapas uz trotuāriem nobirušas. Nāk ziema.
  
  ***
  
  Vācijā ir daudz dīvaini un arī diezgan jocīgi nedemokrātiski likumi. (Tas protams balansējas ar daudzumu demokrātisku un pareizu likumu.) Pie dīvainajiem var uzreiz nosaukt gan GEMA, kas Youtube klipus masveidā bloķē, gan arī to Störerhaftung sviestu, ka publiskā WiFi operators ir arī personīgi atbildīgs par visu ko viņa lietotāji sadara - kāpēc Vācijā kafejnīcās un viesnīcās praktiski nekad nav pieejams internets - brīnums ka vēl neprasa visiem pasi nokopēt.
  
  Tad vēl tāds jocīgs gājiens: pieņemts "Enev" likums, ka līdz 2050. gadam jāpanāk, ka jaunie mājokļi tiks būvēti tikai pēc klimata-neitrāliem standartiem. "Enev 2014" nosaka tādus būvniecības standartus, ka māju būvējot izmaksas pieaugušas par 40%. (Rēķinot naudā, daudzdzīvokļu mājai katra individuālā dzīvokļa izmaksas pieaug par 7400 eiro.) Jau kopš 2000. gada izmaksas ir augušas par 38%, un tagad pielika vēl smagākus noteikumus, un būvniecību ik katru gadu vēl piegriezīs.
  
  Rezultāts? Daudzdzīvokļu māju, ģimenes māju būvniecība apstājas pilnībā. Vienīgā rosība - tikai luksus sektorā. Super-luksus mājas miljonāriem, plaši dzīvokļi bagātniekiem kas to var atļauties. (Principā var teikt ka mērķis jau būs sasniegts: ja uzbūvēto māju skaits ir 0, tad visas uzbūvētās mājas ir klimatiski-neitrālas. Urā, biedri!)
  
  Bet tautsaimniecības pieprasījums katru gadu ir vismaz pēc 220'000 jauniem dzīvokļiem. Un sakarā ar bēgļu pieplūdumu, katru gadu būtu jāuzbūvē vismaz 400'000 jaunu dzīvokļu.
  
  Bet būvēt nevar: būviecība neatbilstu spēkā esošajiem CO2 izmešu standartiem! Tā taču nevar un nedrīkst! Ko darīt var? Turēt bēgļus teltīs, un pūst iekšā karstu gaisu visu cauru ziemu (kurinot kautkādu mazuta eļļu vai vnk ražojot elektrību no oglēm - jo atomelektrostacijas "zaļie" novēruši.). Loģiski!
  
  
  
• 8 rakstair doma

• 2015.10.24, 12:05
• A., mana sieva, ir no tiem cilvēkiem kas hroniski kavē. Tajā pat laikā, uz viņu var paļauties, un viņa nav no tiem tirliņiem, kas pēdējā brīdī atceļ, vai vispār neparedzami pazūd bez ziņas un miņas.
  
  Ir trīs lietas, kas sazvērējas pret spēju laicīgi ierasties. 1) Nepārvarama vēlme, ka ierodoties jāizskatās "smuki" - piemēram ir pilnīgi nepieņemami ierasties ja nav izmazgāti mati, vai arī negludinātas drēbes, utml. Sākt kaut ko gludināt pēdējā brīdī ir norma. Paskatīties pulkstenī - nav prioritāte.
  
  2) Absolūta nespēja prognozēt, cik ilgu laiku kaut kas aizņem. Visu mūžu dzīvo ilūzijā, ka lieta, kas aizņem vismaz 2 stundas, ir paspējama 20 minūtēs (nu, piemēram "ieskriet veikalā").
  
  3) Abu augšminēto īpatnību sinerģija: pēdējā brīdī jāsāk gludināt drēbes (lai gan visu dienu varēja vārtīties pa dīvānu un skatīties kautkādus mēslus) un ģērbties, bez mazākās izpratnes, cik ilgs laiks ir nepieciešams lai pilnībā saģērbtos un jau no ārpuses slēgtu dzīvokļa durvis ciet.
  
  Tāpēc mēs vairs nekad nekur neejam un atvaļinājumā vairs nekur nebraucam. Jo man prioritāte ir otrādi - svarīgi būt laikā, bet nepievēršu nekādu vērtību tam, vai bikses ir gludinātas.
  
  
  P.S. Braucot atvaļinājumā pastāv vēl galvassāpe par to ka ir obligāti jāpaņem milzīgs daudzums ar nevajadzīgām mantām - piemēram katrai dienai vismaz 3 drēbju kārtas un vēl 5 pāri zābaku), un rezultātā bagāžas mimimums sver 100kg... ko nevar celt, to nevar nest. (Risinājums protams būtu ceļot ar kautkādu busiņu, lai piekrāmē pati, un arī izbraukt var tad, kad visi gatavi - ja plānots pa dienu izbraukt, gan jau līdz pusnaktij izkasīsies. Man pašam katrā ziņā vajag tikai vienas bikses uz visu ceļojuma laiku un ēšanai pietiktu ar vienu konservu bundžu dienā... 7 konservi, un nedēļas pārtika ceļojuma apstākļos nodrošināta.)
  
• 10 rakstair doma