4. Jūlijs 2005

• 2005.07.04, 14:37
• Ak, šis neiedomājamais maigums.
  
  Varētu nelielu traktātiņu uzrakstīt par to, kas tad ir maigums, un kas ir maigs. Līdzīgi kā vienks kekss Pirsigs bijis apsēsts ar kvalitāti, vakar ilgi vārtījos gultā spriežot pa to, kāpēc kādu cilvēku varētu saukt par maigu, kādām īpašībām ir priekš tam jābūt, un kāpēc vispār cilvēkam vajadzētu izjust maigumu pret.
  
  Maigums tātad, kad sirds aptekas un asinis stingst dzīslās, tāds, ziniet, uķi-puķi. Vai arī, skaties uz cilvēku, un baisi paliek, nu šis ir viens maigonis. Nespēju sevi kontrolēt.
  
  Vēl es gribēju rakstīt par kinētisko un potenciālo enerģiju, bet to vēl neesmu izprātojis. Pēc tam nolēmu atsvaidzināt savas zināšanas par integrāļu rēķināšanu, jo tomēr daudz tie ļauj apsvērt. Diferenciālrēķinus es skolā tā arī neiemācījos, varbūt tāpēc, ka nesapratu tiem interpretāciju.
  
• 3 rakstair doma

• Kārtējais karaļa jaunais tērps
• 2005.07.04, 15:21
• Kad karalis ir kails, un pat mazs bērns to redz, viss ir skaidrs.
  
  Toties, ja kailuma faktu konstatāciju var veikt tikai brīdi apstājoties un pārdomājot, ja esi ar zināmām maņām apveltīts, rezultāts nav tik precīzi definēts.
  
  Ja mazs bērns skaļi paužot ziņu, no tā nedz iegūst, nedz kaut ko zaudē, viņš vienkārši to saka, tāpēc, ka tāda ir patiesība. Tajā pašā laikā, speciālists apsvērs, vai viņam tas ir kaut cik izdevīgi, un klusēs.
  
  Dziļdomīgi paklusēs, un tas nav nedz labi, nedz slikti, tas vienkārši ir dabas likums.
  
• 4 rakstair doma