12. Augusts 2003

• 2003.08.12, 22:59
• man piezvanīja viens draugs, un pastāstīja, kā viņš ir izjaucis kāda pārīša attiecības (nocēlis meiteni, precīzāk).
  
  Par attaisnojumu jāsaka ka minētais pārītis jau kopā dzīvoja 3 gadus, sekojoši jau praktiski bija pie bioloģiskā cikla, pēc kura attiecības izirst pašas, beigām.
  
  Viņš teica, ka puisim tas ir bijis liels pārsteigums. Viņš teica, ka puisis, sapratis, ka viss, cauri (meitene jau vairāk kā nedēļu guļ ar citu), sācis raudāt, bimbājis un lūdzies visu nakti.
  
  Un tad man pieleca, KĀPĒC visi, kas "šo to" no sievietēm saprot, saka - ja gribi lai viņa pie tevis atgriežas (kad kaislība du jour ir cauri): nesiekalojies, nepuņķojies, neizrādi cik daudz viņa tev ir vajadzīga: brīvi atlaid ar draugiem, meklē jaunas draudzenes (un pastiprināti velc viņas gultā), īsāk sakot, liec visam mīksto un pisies no sirds.
  
  Atklāsme ir sekojoša - kad viņa būs gatava atgriezies (ja būs, un ja objektīvi tu esi kūlāks kekss par to tur), viņai būs daudz vieglāk, ja nebūs jāprasa piedošana, ja jūs abi būsiet vienkārši izlaiduši pa līkumam pa kreisi.
  
  Īsāk sakot, nestāvi ar ubaga tarbu pie tās padauzas durvīm, lai cik vilinoši tas neliktos, un lai cik pārliecināts savā mazajā galviņā esi, ka tas ir loģiski un viņai būtu jāsaprot ka tu viņu mīli bez pakaļkājām, un jāiet pie tevis lai baudītu mūžīgi laimestību.
  
  Pirkstu dirsā. Vai visu plaukstu.
  
• 14 rakstair doma