ne me quitte pas,

Nu skaisti, nu. Vakar, kad ieraudzīju Erīti uznākam uz skatuves, jau acīs migla. Vēl tikai viens gads, un tad jau varēšu satikt savējos salidojumos un pati kļūt par tēlu vecās bildēs. Sentimentāli ārprātā, bet tā nu ir. Tagad jāizbauda tas pats arī kā klausītājai. Protams, visvairāk jau interesē, kā pašai no malas gājis.

No kļūdām mācās, ceru, ka arī es tā darīšu. Galvenais atklājums - traki labi ķer tie mikrofoni. Vairāk gan nečīkstēšu un sevi nešaustīšu, kas bijis, bijis, ejam tālāk, augstāk, stiprāk... Bet koncerts līdz šim kopumā ļoti foršs, Polence un Jansone tikko norāva jumtu.