whispering and listening

Recent Entries

5/10/11 09:45 pm

Viens no faking labākajiem piknikiem manā dzīvē. Ideāla vieta, gaisma, atmosfēra, kompānija, mūzika. Pat redzēju trusi skrienam pār lauku.

Pēc tam nespēju no galvas izdabūt domu - why we didn't follow it down the rabbit-hole, m?

5/9/11 10:18 pm

jēē, gooo riteņi. Atradām divas vietas ar āsom skatiem. nākamareiz jāpaķer kur sēdēt, aliņi, mūzika(?) un jāgaida saulriets.

Šeit tumsā, kad visapkārt var redzēt pilsētu gaismas tālumā, ir ļoti, ļoti smuki. Jāsalabo kamera.

5/9/11 08:11 pm

Klausos vecu poļu mūziku un mēģinu atskatīties uz pagājušo nedēļu, skārtot galvu.

Pirmdienas vakarā pārgurusi ierados Katowicē. Nākamajā rītā piecēlos vēlāk kā vajadzētu un tāpēc mantas krāmēju vienkārši metot visu uz gultas un haotiski mēģinot sastumt mugursomā.

Otrdien sāka snigt. Lielām un baltām pārslām. Biju šokā, jo divas dienas iepriekš vazājos puspliku pakaļu un bija karsts. Vilciens iebrauca Varšavā vairāk kā stundu vēlāk, smalki. Vidū kaut kur apstājās un sāka braukt atpakaļ, tad atkal stāvēja, atkal brauca atpakaļgaitā. Paldies sniegam, kam tur vispār nebija jābūt !

Nedēļa Varšavā – patiesībā pat bija jāstrādā. Katru dienu biju birojā, kur kopā vēl ar citiem miljardons cilvēkiem, kas tur bija uzradušies nez no kurienes, līmēju griezu, domāju un gatavojos izstādei un Parada Schumana.

Izstādes dienā lielāktoties kaut kur stutēju kokus pagalmā vai vārtījos pa dīvānu, jo bijām tur bezsakarā daudz cilvēku, kam tur viss jāsakarina. Atklāšanā bija pat diezgan daudz cilvēku. Visi gan man likās vairāk ieinteresēti ēdienā, bet tas nu tā. Paši pēc kaut kādām 10 min pēc oficiālās sākuma runas sākām dzert maģisko fantu, lai spētu izvilkt tur vēl trīs stundas.

No tā vakar man visvairāk patika bezpajumtnieks, kas sēdēja uz viena no krēsliem, ēda ābolu un citus paikas pārpalikumus. Bet tas bija tā jauki, neiviens viņu nedzina projām un vīrs mierīgi sēdēja, iekoda un skatījās video projekcijas.

Parada Schumana ir viens diezgan liels bardaks. Bet tā jau interesanti. Bilžu pagaidām nav, bet ir daudz tizlu video, kur visi brīvprātīgie lēkā pa mašīnu (nu to platformu aizmugurē) un ārdās pie kaut kādas elektronikas. Parādes maŗšruts it kā bija diezgan īss, bet tā kā visi cilvēki un mašīnas kustējās ļoti lēnu, paspējam jau tur izbesīties no nepārtrauktas lēkāšanas un bezsakarīgas kliegšanas. Pārējo dienas daļu pavadīju zīmējot karougus uz civlēku sejām, mēģinot viņu pierunāt uzrkastīt kaut ko uz Volunteers’ manifest sienas un vazājoties apkārt un skatoties, ko citās teltīs cilvēki dara.

Nākamajā dienā cēlos ļoti agri, lai varētu savākt Rosoliņas kundzi no autoostas. Bija jau baigi kūl, pavadījām dienu runājot par vecajiem labajiem laikiem. Satiku viņas jauno poļu čali. xD Uzbraucām augšā palac kultury (zinātņu akadēmijas lielāks variants) un visu dienu random vietās dzērām aliņu.

Tea sauc braukāties ar riteni, man jāiet.

5/9/11 03:19 pm


nedēļas nogales kas ir skaistas )

5/6/11 11:35 pm

Atskaiteem nav laika, nav arii datora ar latvju burtiem. Nav arii miera.

Ir it kaa prieks un smaids uz luupaam, bet nezinu cik patiess.

5/2/11 10:43 pm

Tagad sēžu un stumju otro bļodu ar musli un pienu. Pienam šodien beidzās derīguma termiņš,tāpēc jāapēd kamēr vēl garšīgs. RAVa laikos ierastā nabadzība neļauj ēdienu mest ārā.

Vēlāk jāatskaitās sev vairāk, bet vispār bija viena no labākajām nedēļas nogalēm, kopš esmu šeit. Tagad jāiet gulēt un jāmēģina savākties līdz pēcpusdienai. Un tad, jā, tad uz Varšavu. Atkal.

Šodien sapratu, ka es diezgan bieži domāju angliski. Tad jau ir iespējams domāt ar gramatikas kļūdām. hah.

4/29/11 08:10 pm

Rīt braucu uz Krakowu. Tur pāris dienas ar Tobiasu un Judit, meitene no Austrijas, laikam. Pēc tam pirmdien jāatbrauc atpakaļ uz savu miestu, sagatavoties un izdarīt visu stuff un otrdien uz Varšavu un tur visu nedēļu. Yeah, man patīk savs projekts, kad ir kaut kur jābrauc. Un arī šodien skolā, sēdēju un griezu burtus un izvēlējos zvaigžņu lielumu priekš plakāta. xD Vienu brīdi pat jutos piekususi, jo visur bardaks, visi kaut ko streso, jāskraida no viena kabineta uz otru, visi gatavojās Parada Schumana un pēdējie zvani, sertifikāti un blah, blah. Hah, un nākamā nedēļa ir vienkārši brīvdienas. Iemesls - valsts svētki otrdien un ceturtdien laikam ir eksāmeni tāpēc visiem vienkārši iedod brīvu.

Un šodien sajutos diezgan stilīga, kad sapratu, ka lielāko daļu darbā sarunājamies poliski! Protams visi ierēc, kad es stāvu un domāju kā pareizi uzprasīt plato skoču, bet ir fun!

Ēst gan šomēnes diemžēl nesanāks. Mēneša beigās pieteicos uz projektu Rumānijā un ceļa izdevumos arī aiziet visas iespējas uz kaut ko vairāk par krāna ūdeni.

4/26/11 03:36 pm - fail 3000

Ha, hā, no rīta aizbraucu uz darbu, lai atklātu, ka šodien skolām joprojām ir brīvdienas un tur neviena izņemot apkopējus nav.

4/25/11 05:09 pm

Reizēm es izturos kā īsta kuce. Un bez īpaša iemesla.

4/24/11 01:45 pm

daudz brīva laika, tāpēc šodien un rīt apņemos domāt par nopietnām lietām.

to do list:
- jāizčeko biļetes uz mājām!!!!
- jāizdomā vai būšu spējīga iekļauties bagāžas ierobežojumos, lai lidotu.
- jāmeklē skolas/citas alternatīvas nākamajam gadam, bet šoreiz tā pa īstam.
- jāatbild uz epastiem.
- jāsāk rakstīt youthpass.
- monthly report!
- jāuztaisa kaut kāds sakarīgs ceļojumu plāns atlikušajām nedēļas nogalēm.

4/24/11 12:35 pm

Dzert nav labi.

Un šorīt zvans pie durvīm un ielūgums uz mega brokastīm pie kaimiņiem. Bija grūti.

4/23/11 02:32 am




yeah, we are a bit kūūūl )

4/21/11 11:38 pm

Visu dienu gribēju ballēties, bet nekas beigās tā arī nesanāca. Mazliet pat sasmējos par sevi, bet ar tādu drūmā humora pieskaņu, jo aizsūtīju īsziņu ar uzaicinājumu, uz kuru nesaņēmu atbildi (kā izrādījās ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nekas nesanāca) Un pēc stundas saņēmu praktiski tādu pašu īsziņu ar uzaiciņajumu tikai no cita cilvēka. hah, un pati daudz nedomājot jau zināju, ka nekur neiešu.

Uhhh, kā vieni un tie paši vārdi var nozīmēt visu vai būt pilnīgi vienaldzīgi. Viss tikai atkarīgs no situācijas un runātāja.

Vēl šodien man likās, ka jūku prātā. Nu tas jau nebūtu nekas jauns vai biedējošs, tikai šoreiz tik tiešām nezināju kā, lai tiek āŗā no tā apātiskā stāvokļa. Aizgāju pabraukāties ar riteni. Tas nepalīdzēja. Vienmēr šādās pēcpusdienās, kad ārā ir ļoti silts un spīd saule, man liekas, ka viss ir apstājies, sastindzis, neviens vairs neelpo, visi ir pamiruši, vismaz līdz krēslai, kad ielas atkal atdzīvojas. Skatījos uz savām rokām uz stūres un ar grūtībām spēju patiešām saprast, ka tās ir manas un, ka es šajā brīdi braucu ar riteni. Nespēju izrāpties no savas galvas.

Vienā brīdi attapos, ka esmu atkal uzdzinusies kalnā (tajā kur ir vidū ir samestas riepas un citas mašīnu detaļas) un raušos augšā pa kaut kādiem akmeņiem un zemes klučiem, lai redzētu tālāk. Visur apkārt tikai tīrumi, traktori un fabriku skursteņi pie horizonta.

Pēc tam iegāju dušā, sāku domāt par ballēšanos un palika labāk.

4/21/11 06:48 pm

bezdarbība un dusmas mani padarīs traku.

dusmas par to, ka šodienas plāni tiek atcelti, jau kuro reizi, un jau kuro reizi es atcēlu savus plānus, lai darītu šodienas lietas. un beigās es nedaru neko.

4/20/11 07:02 pm

Šitais ir tik ļooooti patiesi: Procrastination

4/20/11 09:15 am

Sapnī redzēju, ka esmu Varšavā, kāds bija nomiris tāpēc visi bija bēdīgi. Tobiasam bija sarkans plīša apmetnis. Tad es biju Birkenau, man bija tumši mati un brūnas acis, bet es biju piemānījusi vāciešus, ka esmu āriete, tāpēc es nebiju viena no ielodzītājiem. Tad visi sāka kliegt, ka es nevaru būt vāciete, jo taču skaidri var redzēt. Es ar skatienu pateicu, lai aizverās. Pēc tam man viena cietumniece uzzīmēja uz rokas kompasu. ar domu, ka es varētu palīdzēt. hz.

un pēc tam viss notika kaut kādā fabrikā. fluroiscentās gaismas, detektīvs šortos, lifts un kaut kāds murgs.

smalki.

4/19/11 12:47 pm - SPRZĄTANIE WOJKOWIC

Ir cimdi, saģērbjamies un ejam būt aktivi un zaļi pilsoņi.

4/17/11 10:12 pm


rīts un atkritumi )

4/16/11 11:36 pm

Reizēm no rītiem atverot acis, man gribās būt tur.


4/16/11 10:23 pm

Šodien: biju skatīties uz ezeriem un tūrisma paliekām. Parunājos ar kaimiņu. Tagad mans poļu valodas līmenis ir vismaz līdz kaut kādam minimālai sarunvalodai nonācis. Protams visu laiku runāju ar kļūdām un nekad nevaru atcerēties kādu galotni man jāliek, bet vismaz jūtu ka ir progress. Vēl,dabūju ričuku, rīt varu braukt bildēt atkritumus.

Tagad man sāp sāns, vai mugura, vai vēders. bet tikai mazlietiņ.
Powered by Sviesta Ciba