26.
Ilona aizvien ir dušā, tāpēc Undīne izlēma apstāstīt arī par tālākajiem notikumiem. Kā noprotat, savu izvēli es izdarīju un to arī nenožēloju.
Kad izkāpu no vilciena, lija, un man, protams, nebija lietussarga, taču es piekāsu 2. tramvaju, ietaupīju naudu un pat nonācu skolā laikā, ali arī nesteidzos un negāju pa īsāko ceļu.
Mēģinājums nebija nekāds priecīgais, teiksim tā, jo mēs ar pavadījumu dziedājām misas, arī tās daļas, kuras nekad nebiju dziedājusi. Aira, protams, vārījās dusmās, bet kā gan citādi. Vismaz skola vairs tik traki nesmirdēja.
Pusdienlaikā atkal gājām uz Olimpiju, jo zinājām, ka Gaida mūs atkal negaidīs. Tā kā no skolas izgājām tad, kad bija pagājušas jau 20 minūtes no pusdienlaika, zinājām, ka atpakaļ nebūsim laikā, un tā arī bija, taču šoreiz Aira diemžēl nekavēja. Tā kā jau sākot no rīta man sāpēja galva un pēc pusdienām vēl tam klāt palika slikti, es biju vēl draņķīgāks kora robots nekā no rīta. Bet vienalga beigās Aira mūs iepriecināja, pasakot, ka rīt, tas ir, šodien, mēģinājumu nebūs. Tāpēc arī pašlaik laimīga sēžu te.
Pēc mēģinājum aizgāju ar Laimu un Līgu Lebedu līdz tikšanās vietai ar Eviju. Pa ceļam vēl satikām Andu Z. un Māru B., kur vēl mums pievienojās un pastāstīja visādus foršus stāstus par viņas stopošanas piedzīvojumiem Itālijā. Tad es devos prom, atvadīdamās no tām abām, kas devās pie Laimas, no Māras, kas devās uz centru, un no Evijas, kas devās mācīt sīcim gammas.
Es toties devos uz savām kojām, kur savācos un tad čāpoju pie Ilonas. Mums bija "Dziedi ar zvaigzni" TV vakars ar spagetti, čipsiem un pašām ar sevi. Daži priekšnesumi bija tik mīlīgi, protams, it īpaši Evita ar Jāni, par kuriem mēs arī nobalsojām. Dont kīp jōr distenc...
Piecēlāmies 12os, es mēģināju ieķēpāt Ilonai krāsu matos, un tagad sēžu tepat, Ilona ar kaķeni arī jau šeit, dzied līdzi Reginai. Nu, ne jau kaķis, bet Ilona.
Atā!
Kad izkāpu no vilciena, lija, un man, protams, nebija lietussarga, taču es piekāsu 2. tramvaju, ietaupīju naudu un pat nonācu skolā laikā, ali arī nesteidzos un negāju pa īsāko ceļu.
Mēģinājums nebija nekāds priecīgais, teiksim tā, jo mēs ar pavadījumu dziedājām misas, arī tās daļas, kuras nekad nebiju dziedājusi. Aira, protams, vārījās dusmās, bet kā gan citādi. Vismaz skola vairs tik traki nesmirdēja.
Pusdienlaikā atkal gājām uz Olimpiju, jo zinājām, ka Gaida mūs atkal negaidīs. Tā kā no skolas izgājām tad, kad bija pagājušas jau 20 minūtes no pusdienlaika, zinājām, ka atpakaļ nebūsim laikā, un tā arī bija, taču šoreiz Aira diemžēl nekavēja. Tā kā jau sākot no rīta man sāpēja galva un pēc pusdienām vēl tam klāt palika slikti, es biju vēl draņķīgāks kora robots nekā no rīta. Bet vienalga beigās Aira mūs iepriecināja, pasakot, ka rīt, tas ir, šodien, mēģinājumu nebūs. Tāpēc arī pašlaik laimīga sēžu te.
Pēc mēģinājum aizgāju ar Laimu un Līgu Lebedu līdz tikšanās vietai ar Eviju. Pa ceļam vēl satikām Andu Z. un Māru B., kur vēl mums pievienojās un pastāstīja visādus foršus stāstus par viņas stopošanas piedzīvojumiem Itālijā. Tad es devos prom, atvadīdamās no tām abām, kas devās pie Laimas, no Māras, kas devās uz centru, un no Evijas, kas devās mācīt sīcim gammas.
Es toties devos uz savām kojām, kur savācos un tad čāpoju pie Ilonas. Mums bija "Dziedi ar zvaigzni" TV vakars ar spagetti, čipsiem un pašām ar sevi. Daži priekšnesumi bija tik mīlīgi, protams, it īpaši Evita ar Jāni, par kuriem mēs arī nobalsojām. Dont kīp jōr distenc...
Piecēlāmies 12os, es mēģināju ieķēpāt Ilonai krāsu matos, un tagad sēžu tepat, Ilona ar kaķeni arī jau šeit, dzied līdzi Reginai. Nu, ne jau kaķis, bet Ilona.
Atā!
Comments