63.
Miegs un frikadeļu zupa mani uzvarēja - Kevins nebija ne pusē, kad es reklāmas laikā jau krācu. Un pats labākais, ka mani tā arī atstāja - brālis esot pus nakti maršējis pa māju turp atpakaļ, bet mani pamodināt neiedomājās. Tā nu es tikai četros naktī pamodos un aizstūrēju līdz savai gultai. Pārgulēju jēgu un no rīta biju tik nogurusi no gulēšanas, ka nevarēju vairs piecelties.
Bet desmitos jau bijām kultūras namā uz kori. Jau dziedam Ziemassvētku programmu, 11. dec. jau būs pirmais koncerts ar Jāni Ozolu kā diriģentu. Viss jau būtu ļoti skaisti, bet, Achtung Achtung!, mums tenorus vajag kā ēst. Dažbrīd tiešām gribas, kaut varētu sadalīt cilvēkus vairākās daļās, lai viņi varētu veikt vairākas darbības vienlaikus. Bet mēs dziedam tiešām jaukas dziesmiņas, tikko vēl no gribudziedat.lv dabūju sarakstiņu - divi Dubras i divi Jansoni, viena Arne i viena Rupaine, viens Baritons i viens Pūce. Un vēl Gedulis ar savu čigānu dziesmu, kuru veltījis Romānam [Vanagam], ko arī ar trekniem burtiem uzvilcis uz notīm. Kā man patīk šitāds iknedēļas darbiņš, kas ir rūpīgs un ar rezultātiem, bet bet nav kā nepatīkams pienākums (nē, man galvā tikko nemaz neradās neviena asociācija, ko jūs!)! :)) Tikko arī dabūju dzirdēt un lejupielādēt mūsu "brīnišķīgo" kora sniegumu astoņpadsmitajā novembrī un tiešām Brīnišķīgo orķestri, beidzot arī Tukuma ieraksts ielikts mājaslapā. Aizvien vēl nevaru beigt priecāties. Tas nekas, ka mēs izklausāmies pēc nožēlojama bērnu kora. :D
Lai aizstātu vakardienas nenoskatīto Kevinu, noskatījos šodien. Un atkal man bija mežonīgi gardas pusdienvakariņas, vēl garšīgākas tāpēc, ka mājās mammas un Palsmammas gatavotas, nevis mans uz ātru roku uz pannas uzsviestās vai ēdnīcā nopirktās. Atkal reklāmā aizmigu, bet tomēr drīz vien pamodos. Tik amerikāniski, tik muļķīgi smieklīgi, tik ģeniāli, tik mīļi! Un tik sasodīti neapnīkoši - var skatīties no gada uz gadu un smieties, un raudāt. "Lai Dievs svētī šīs mikroviļņu makaronu ar sieru vakariņas un cilvēkus, kas tās pārdod", "Atlikumu vari paturēt, tu netīrais lops", utt. u. tjpr.
Bet tagad klausos hipnotizējošu mūziku, ko man ieteica Rihards, un šausminos, ka jau ir sestdienas vakars un nekas nav padarīts... kā tas laiks pagāja?
Bet desmitos jau bijām kultūras namā uz kori. Jau dziedam Ziemassvētku programmu, 11. dec. jau būs pirmais koncerts ar Jāni Ozolu kā diriģentu. Viss jau būtu ļoti skaisti, bet, Achtung Achtung!, mums tenorus vajag kā ēst. Dažbrīd tiešām gribas, kaut varētu sadalīt cilvēkus vairākās daļās, lai viņi varētu veikt vairākas darbības vienlaikus. Bet mēs dziedam tiešām jaukas dziesmiņas, tikko vēl no gribudziedat.lv dabūju sarakstiņu - divi Dubras i divi Jansoni, viena Arne i viena Rupaine, viens Baritons i viens Pūce. Un vēl Gedulis ar savu čigānu dziesmu, kuru veltījis Romānam [Vanagam], ko arī ar trekniem burtiem uzvilcis uz notīm. Kā man patīk šitāds iknedēļas darbiņš, kas ir rūpīgs un ar rezultātiem, bet bet nav kā nepatīkams pienākums (nē, man galvā tikko nemaz neradās neviena asociācija, ko jūs!)! :)) Tikko arī dabūju dzirdēt un lejupielādēt mūsu "brīnišķīgo" kora sniegumu astoņpadsmitajā novembrī un tiešām Brīnišķīgo orķestri, beidzot arī Tukuma ieraksts ielikts mājaslapā. Aizvien vēl nevaru beigt priecāties. Tas nekas, ka mēs izklausāmies pēc nožēlojama bērnu kora. :D
Lai aizstātu vakardienas nenoskatīto Kevinu, noskatījos šodien. Un atkal man bija mežonīgi gardas pusdienvakariņas, vēl garšīgākas tāpēc, ka mājās mammas un Palsmammas gatavotas, nevis mans uz ātru roku uz pannas uzsviestās vai ēdnīcā nopirktās. Atkal reklāmā aizmigu, bet tomēr drīz vien pamodos. Tik amerikāniski, tik muļķīgi smieklīgi, tik ģeniāli, tik mīļi! Un tik sasodīti neapnīkoši - var skatīties no gada uz gadu un smieties, un raudāt. "Lai Dievs svētī šīs mikroviļņu makaronu ar sieru vakariņas un cilvēkus, kas tās pārdod", "Atlikumu vari paturēt, tu netīrais lops", utt. u. tjpr.
Bet tagad klausos hipnotizējošu mūziku, ko man ieteica Rihards, un šausminos, ka jau ir sestdienas vakars un nekas nav padarīts... kā tas laiks pagāja?