August 25th, 2010

19.

Pilnīgs sviests. Aizmigu labi ja pus vienos, lielāko daļu nakts pavadīju nomodā, lai arī jutos nogurusi, jo, kā pamodos, tā ilgi nevarēju aizmigt stulbās alerģijas dēļ. Vairākas reizes arī piecēlos un pastaigāju apkārt, pat izgāju gaitenī un priecājos, ka vakarā esmu ieslēgusi gaitenī gaismu, jo tāpat jau ir gana spocīgi apzināties, ka kopmītnēs esi viens (pārējie būs tikai 27.) un iet pa kluso gaiteni, kur grab mans vecais lūznītis ledusskapis (kamēr Undīne neatvedīs jauno, es veco darbinu gaitenī, jo produktus ta' vajag uzglabāt). Arī tagad man vairs šķietami nenāk miegs. Nu ko, kaut kā jānosit laiks - droši vien atkal palasīšu grāmatu, paklausīšos mp3 'n' stuff.

20.

Kad no rīta piecēlos, ārā bija nelieli zili debesu pleķīši, taču drīz tos nomāca lietus mākoņi, sāka līt, un nu atkal debesis ir diezgan zilas. Tie laikapstākļi ir tik nepastāvīgi! Varbūt arī šodien vējš tāds paliels, ka tie mākoņi tā skrien? Būs vairāk jāpaskatās koku zaros pretim logam, jo laika man netrūkst - esmu gan sapucējusies, gan paēdusi, gan iztīrījusi zobus, un vēl nav pat desmit.
Jau pirms brītiņa sapratu, ka kopmītnēs tomēr neesmu viena, un es nerunāju par zirneklīšiem vai žurkiem. Pirms kādas stundas sāka skanēt mūzika (pops) un soļi, un, lai apvaldītu savu ziņkāri, kad dzirdēju "atslēga slēdzenē pagriežas" skaņu, izgāju gaitenī un ieraudzīju Ingu. Viņa arī papriecājās par manu istabiņu un tad devās savās gaitās. Jauki zināt, ka tomēr te nav nekāds Viens pats kojās (atlikumu vari paturēt, tu netīrais smerdeli), lai arī, šķiet, Inga ir to piedzīvojusi un palikusi dzīvajos, jo viņa te dzīvojot jau piecas dienas.
Tāa, pulkstenis ir 9:50, vēl tikai aptuveni puse stundas, ko novilkt.

21.

(No telefona.)

Pastaiga, ziniet, tā neko. Kad gāju prom, lietussargu nepaņēmu, un, būdama pie Uzvaras parka un sildīdamās saulītē, vēl par to nopriecājos. Kā nokļuvu zem Vanšu tilta, kur gāž lietus un krīt krusa, ducina un zibeņo un kur vējš rauj dvēseli ārā, nejautājiet. Labāk pastāstiet, kādā paralēlajā pasaulē esmu nonākusi. Uff, un tagad pendzis saka, ka man jāiet uz Brīvības pieminekli. Jeēzus.

22.

Jau atkal izmantoju savas lapas savas vēstures iemūžināšanai. šoreiz gan cenšos izmantot zilo *pildspalva tiek pārmainīta uz oranžo* pildspalvu, bet, kā redzams, ne ilgi, jo zilā ne gluži turējās kopā un ne gluži rakstīja. Patiesībā es tagad varētu vienkārši iet gulēt, jo tuvojas pusnakts un nogurums mācas virsū, taču baidos no vakarnakts pus-nomoda scenārija un vēlos, patiešām vēlos šīs atmiņas saglabāt kaut nedaudz dzīvas.
Par manu brīnumaino, mazo pastaidziņu jau nedaudz pastāstīju iepriekš, taču vēl nedaudz papļāpāšu par tās turpinājumu - kad izgāju no tilta apakšas, bija jau gandrīz beidzis līt, taču tas nenozīmē, ka pēdējo tilta daļu es veicu laiskā pastaigas solī - nē, tas notika klupšus krītus skrienot, jo lietus - tas ir okei, bet mašīnu šļakatas - varētu arī iztikt bez tā. Pēc tam atkal sāka līt, un plikām pēdām spriņģojot pa mazajām ieliņām (kurpes bija rokās), es devos uz 3. autobusa pieturu, ali kopā ar Pendžu dotos uz Bolderāju pie Rafjānīša. Pēc laika, ko pavadīju, priecājoties par lietu un atsmejot pretim tūristu izbrīnītajiem, uzjautrinātajiem skatieniem, es nonācu mērķī, kur mani sagaidīja ne tikai dārgotā Ilona Pendžas kundze, bet arī 3. buss, kur uzreiz ielēcām, slapjas pilēdamas un smiedamās. Tādā pat jautrā garā mēs arī nonācām Bolderājā pie Rafika. Dienas turpinājumā bija suši gatavošana, Laimas sagaidīšana, suši pierīšanās, Alias spēlēšana (Mirta sun Tamāras vienmēr rullē gurķi!), otras vārdu spēles spēlēšana, kurā ietilpa arī vārdu spēles uz Ilonas kājām (klaja ņirgāšanās, jā, dārgā, tieši tā!), kamēr viņa šņāca turpat uz spilvena, arbūza ēšana, pilnīgas muļķības, pūtīšu plīšana (pīlīšu pūšana) vecākiem (es ne, es ne!), kropļi, sektas un suši, suši, suši!
Ceļš uz mikriņu bija īpašs ar labiem vokālistiem ar sliktiem paradumiem un runām par balsu ārstiem. Tad sekoja atvadas no Jānīša un iekāpšana mikriņā. Daugavgrīvas ielā mēs ar Ilonu pametām Laimoni un devāmies uz Slokas ielu, kur mans skatiens sasniedza kādu slavenu Kalnieti (prrieks i-i-i-iepazzīties!) un kur man bija atvadas no Ilonas Pendžas kundzes. ĀĀĀ, man tiešām ir tik superīgi (un prom braucoši arīdzan! *šņuk*) DRAUGI, ĀĀĀ! Rīt Tamāru un Laimoni satikšu atkal un Rafaini no septembra arīdzan, piedevām katru darba dienu. Arlabunakt', pasaule! :))

February 2011

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728     
Powered by Sviesta Ciba