|
[Apr. 11th, 2017|01:00 am] |
Bipolar Sareiba galva. Atbildīgās situācijās neapzināti nododos savas dzīves sabotāžai. Speru divus soļus atpakaļ. |
|
|
|
[Mar. 12th, 2017|04:59 pm] |
Rakstu par emociju kausu un tas kaut kā izklausās pēc asarām, lielām mokām un negatīvām emocijām. Bet stāsts ir par pavisam ko citu, par skaistu piedzīvojumu, pārdzīvojumu, piepildītību un to mirkli, kad tam visam pienāk pašsaprotama un neapstrīdama, - un pat vajadzīga - izskaņa. Divējāda un savā ziņā pretrunīga sajūta. Tu jūti, ka iekšā vairs nav vietas, bet tev nav ne jausmas, ko darīt, kad plūdums ir savā dabīgajā ceļā apstājies. |
|
|
|
[Mar. 11th, 2017|10:39 pm] |
Liekas, ka emocionāli salūstu. Emociju kauss ir pilns un līst pāri malām. Vismaz uz šo mirkli. |
|
|
|
[Mar. 5th, 2017|08:12 pm] |
"Sūri tev tie joki" |
|
|
|
[Feb. 19th, 2017|04:56 am] |
Klausītu es pats savam viedajam padomam. |
|
|
|
[Feb. 10th, 2017|12:22 am] |
Smaga diena, bet kad kaut kas ir tik smags, ka lūst, paliek mazliet vieglāk. Mans apātijas iznīdēšanas aizrautības atgūšanas eksperiments pagaidām turpinās. Izbeidzam bēgt no realitātes datorā un gultā, skatāmies, kā smadzenes agonizē un meklē aizstājējus, dodam darīt kaut ko vērtīgāku. Varētu teikt, vienkārši, bet nav. Sākas deviņpadsmitā diena, bet gandrīz nesākās. Visvairāk jūtu, ka atmiņa ir skaidrāka, laiku pa laikam atceros ļoti senus, senus un nesenus notikumus smalkās niansēs. Vairāk ņemu rokās ģitāru un blokflautu. Liekas, ka vieglāk uztveru un atceros harmonijas. Liekas, ka vieglāk raisās visādas muzikālas idejas. Rīta/pēcpusdienas/mūžīgo letarģiju aizstāju ar rīta vingrošanu, kas ir smieklīgi, bet arī patiesība un ļoti motivējoši, jo ātri var just rezultātus un miegs vairs nenāk. Sāku celties, tikko pamodies. Gulēt ilgāk ir bēgt no realitātes. Pēkšņi dienas ir garākas un ir daudz vairāk brīva laika. Pēkšņi rodas idejas, kā to aizpildīt. Saziņa ar cilvēkiem šķiet dzīvāka, mazāk apātiska. Kad ļaujos, rakstās vieglāk, raitāk (bet ieradums vēl dara savu, liek pārlasīt, pārdomāt, oponēt, beigās padoties). Viss ir skaidrāks. Skaidrākas ir arī depresijas epizodes. Tās ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti skaidras. Ļoti smagas. Te nu bija apātijas iznīdēšana. |
|
|
|
[Feb. 4th, 2017|03:08 pm] |
Izskatās, ka būs skaists saulriets. |
|
|
|
[Jan. 24th, 2017|11:45 pm] |
Atkal krītu. Pie tā pierod, bet no tā nogurst. Katra nākamā reize paņem mazliet vairāk. Ar katru reizi ir mazliet grūtāk darīt vienīgo pareizo lietu - pacietīgi gaidīt, kad pāries. Pierakstīt faktu rūpīgos, atturīgos teikumos. |
|
|
|
[Jan. 21st, 2017|12:39 am] |
Mana sirds ir pret vientulību. |
|
|
|
[Jan. 20th, 2017|02:01 pm] |
Klausos Pink Floyd, un lasu par aizrautību. |
|
|
|
[Jan. 19th, 2017|01:38 am] |
Tava klusēšana ir kā vieta citu iztēlei. Kāds iztēlojas tajā cilvēku, kas viņu patiesi saprot. |
|
|
|
[Jan. 18th, 2017|02:25 am] |
Reizēm baidos no tā, ka kaut kas manī ir izbeidzies. Klausos vecus ierakstus un brīnos par savu aizrautību. Kas mani tagad aizrauj? Cilvēki? |
|
|
|
[Jan. 17th, 2017|01:50 am] |
Klausos Deftones, (komats) un lasu par melanholiju. |
|
|
|
[Jan. 12th, 2017|09:09 pm] |
Pēdējā laika saistošākā ideja ir paņemt atvaļinājumu no sevis. No prāta rotaļām, māņiem, cilpām, visa tā haosa un analizēšanas mašinērijas trokšņa. |
|
|
|
[Jan. 11th, 2017|03:21 am] |
Klusu stāvu, aizpogājos ciet, sevī pasmaidu |
|
|
|
[Dec. 18th, 2016|02:15 am] |
Šis neizbēgamais cikls. Varbūt muļķīgais. Mūzika ir vislabākās zāles, kad atkal neizbēgami aizmirstu, kas esmu, kas mani veido, kā es nonācu līdz šim brīdim. Mūzika ir atgādinājums, apliecinājums, laika nogrieznis, cilvēki, notikumi. Tu neesi tukšs, tu neesi tikai šis brīdis, šī visaptverošā, aklā apātija.
Safer Shores |
|
|
|
[Dec. 9th, 2016|12:54 am] |
Stāstu viņai par uzietiem veciem, izdzēstiem cibas ierakstiem, kas kaut kur turpina savu eksistenci, un kurus pārlasu. Smejoties saku, ka esmu cits cilvēks.
Pirms tam, autobusā braucot, teicu kaut ko pavisam citu, par kādu citu.
- Viņa tagad ir citādāka. Pilnīgi cits cilvēks. - Ne jau cits cilvēks, vienkārši tie ir slāņi.
Cure my tragedy |
|
|
|
[Dec. 5th, 2016|02:34 am] |
Ir tādas naktis, kad viss ir skaists. Iekšā siltums un mīlestība pret visu. "Tāda nekur neliekama mīlestība," bilst kāds. Atbildes nav.
Kā man klājas |
|
|
|
[Nov. 30th, 2016|04:10 pm] |
Kad es klusēju, mēs saprotamies. |
|
|
|
[Nov. 12th, 2016|03:01 am] |
Par dienām starp tām citām dienām. |
|
|
|
[Nov. 6th, 2016|06:07 pm] |
Un tad seko ilgais un bezjēdzīgais līdzsvara punkta meklēšanas process. Vienmēr jābūt veidam, kā iegrozīt savu domāšanu, uztveri, lai loģiski izskaidrotu savas neizturamās sirdssāpes. Tev ir bail, tu esi dusmīgs, tevi bērnībā pameta, nemīlēja un tā tālāk. Kaut ko aukstu un precīzu, ar ko secēt šo nepanesamo trauksmes vientulības sirdssāpju bezspēcības sajūtu. Apnicis. |
|
|
|
[Nov. 5th, 2016|01:21 pm] |
Smadzeņu darbības principi depresijas apstākļos ikdienā un īpašos gadījumos.
"Noteikti var atrast kaut ko, kādu niansi, par ko slīgt melanholijā vai krist izmisumā, un pēc tam stigt apātijā."
Vai bija labi vai slikti, no jebkuras situācijas var izlobīt tādu niansi. Protams, var. Nenovēršami tiek atrasta. Nenovēršami seko augstāk minētais.
Šodien paskatos pa logu un saku.
"Vot, es arī gribu iet laukā un velt sniegavīrus."
Vot. Stigšu sniegā, nevis apātijā. |
|
|
|
[Oct. 26th, 2016|10:33 pm] |
Mācos draudzēties, nepazaudēt un rūpēties par to cilvēcisko siltumu, kas pavīd. Tomēr lietas notiek to ierastajā kārtībā. Nelaužama pārliecība, ka es sastāvu tikai no tukšuma un depresijas, nogaida savu kārtu. Tad tā runā un tajā brīdī tā ir vienīgā patiesība. Tev nav ko dot. Netērē cilvēku laiku. Pietiek māžoties. |
|
|
|
[Oct. 12th, 2016|11:59 pm] |
Kādu laiku mani šausmīgi kaitina kaķis, kas piemurrā manu klusumu un izliekas nesaprotam tādu lietu kā privātā telpa. Pēc tam tas liekas smieklīgi. Aizkaitinājums vienmēr kā liecība, ka tu pats kaut ko nesaproti.
Šis mirklis un viss, kas galvā. Plāni, atmiņas, izdomātas un notikušas sarunas, situācijas, monologi, tīmeklis, videospēles, grāmatas un tamlīdzīgi.
Šis mirklis bez tā visa. Kāds viņš ir? |
|
|
|
[Oct. 3rd, 2016|02:13 am] |
Atcerējos adresi. Varētu jautāt, nu un tad?
Nu un tad?
Varētu atbildēt kaut ko par nepārtrauktību, esību, apziņu.
Gvelzt kaut ko par skaistumu, sauli, reibumu, vasaru, cilvēku.
Atbildēt reizē gan pagātnes, gan tagadnes formā.
Pēkšņi viss ir acu priekšā. Atceries kaut ko labu. |
|
|
|
[Sep. 26th, 2016|10:17 pm] |
Pārlasu un domāju, kas tās par dienām, kurās esmu savā ādā?
Ilgi stāvēju un nenovērsdamies skatījos tieši rietošajā saulē. Domāju par niekiem, par slīpo saules staru leņķi zem mākoņiem un par saulrietiem pirms elektrības. Mēģināju sajust planētas kustību, ar kuru tā lēnām novēršas no saules. Uz mirkli liku sev noticēt, ka šis ir pavisam pēdējais saulriets un pēc tam bezgalīga, dziestoša nakts. |
|
|
|
[Sep. 23rd, 2016|11:46 pm] |
Par dienām, kurās es esmu savā ādā. Gribu mazas lietas. Pie jūras, lietū, sniegā, stiprā vējā vai arī bezvējā. Turēt acis vaļā pret saulrietu līdz neko vairs nevar redzēt. Turēt acis vaļā pret vēju līdz tās sāk asarot. Iet gar jūru līdz izsīkumam, bet turpināt iet. |
|
|
|
[Sep. 7th, 2016|12:46 am] |
Dzīvoju un kļūstu labāks cilvēks, es viņai saku. Labāks un pazudušāks. To nesaku. Krītu, tagad smagāk, jo biežāk sanāk lidot. Būvēju sevi atpakaļ un pa laikam gribu to visu izspārdīt ar kājām un vairs nekad nemēģināt. |
|
|
|
[Jul. 11th, 2016|12:40 am] |
dusmas egoisms |
|
|
|
[Jun. 22nd, 2016|11:15 pm] |
Saul-griežos. Reibst. |
|
|
|
[May. 21st, 2016|01:43 am] |
Stulbi ir tad, kad tu būvē sev apkārt dzīvi un attiecības, un aptver, ka tur nav nevienas kripatiņas tevis paša. Un kas tu vispār esi? Ir tik viegli aizmirsties, bezgalīgi, tā, ka tu pats sevi vairs nemaz neatceries. Tikai kaut kādās dziesmās iespiedušies mirkļi atgādina par tevi. http://www.youtube.com/watch?v=fkriZ-NWEFs |
|
|
|
[Mar. 1st, 2016|01:09 am] |
Bieži apskaujos un izliekos, ka to vajag viņiem. |
|
|
|
[Feb. 29th, 2016|06:12 am] |
Tu saki "nē", bet tās ir citas emocijas.
Vijoles solo. |
|
|
|
[Feb. 3rd, 2016|07:24 am] |
Are you alive? |
|
|