Vienīgā provokācija šeit ir tajā, ka kaut kādi nedaizmiruši viesstrādnieki man manā Latvijā bāzīs visās spraugās savu putekļaino PSKP vēstures īso kursu un rādīs pliku pakaļu un metīs savus sūdus sirmgalvjiem, kas, pazaudējuši labākos dzīves gadus, beidzot savā Latvijā var savākties un pieminēt savus biedrus un izrādīt cieņu valstij, idejai un cerībai, kuras dēļ tad daudzi arī šos gadus zaudēja.
Neviens jau neaicina iet un kādam kaut ko pierādīt ar sūdu mietiem. Taču izrādīt savu nevienaldzību un nostāju pret zināmām vērtībām ir vienkārši pašsaprotami cilvēkam, kam dzīvē ir kaut kas vērtīgāks par paša kredītu, algas samazinājumu un siltajām čībām.
Un ja visu laiku tikai pēc šīs tavas birģeļa morāles vadīties, tad vienu dienu tiešām var tādā vai citādā veidā dabūt pa galvu, jo pa galvu kā likums dabū tas, kas sevi neciena un kura pārliecība apraujas ar caurām lupatām.