![]() | |
Patiesībā dziļi nospļauties uz leģionāriem un 16. martu, bet tie krievu parazīti jau sen šauj pār strīpu un to puķīti, tīri principa pēc, iešu nolikt. |
|
![]() | |
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
nē, principialitātei nav ne vainas... te vairāk ir mana nepatika pret paļaušanos provokācijām... un mūsu valsts politiskā dzīve un masu mediju kutināmais ugunskurs nav nekas vairāk par provokāciju... diemžēl ir pārāk daudz cilvēku, kas tai paļaujas... kurš nu kurā pusē... un beigās Imantas latvieši ņem rungas un iet sist Imantas krievus, jo, redziet, tie ir pakaļas un visādi slikti uzvedas... un otrādi.. Patika par kutināmo ugunskuru. Vivere est militare. Ja visi ienaidnieki ir imagināri vai paša radīti demoni, tad agresiju īsti nav kur likt un šādas kampaņas ir lielisks veids kā nolaist tvaiku. Protams jāpiebilst - PR abās pusēs strādā lieliski. kādi vispār nahren varoņi vai nevaroņi, pasaules karš un dziesmu un deju svētki? vot Pravietis runā par to, ka ir svarīgi nebūt vienaldzīgam, bet es esmu pārliecināts, ka nebūt vienaldzīgam ir nepieciešams tikai priekš tam, lai izdzert liekos 100 gramus за упокой души un izkauties ar tiem, kas nepiekrīt, nolaist tvaiku - to Tu ļoti precīzi piefiksēji... man gan tas viss izskatās pēc skriešanas ar galvu sienā... un vispār, mums jau kas terorisma piemiņas diena vai uzvaras diena, kas hokejs vai eirovīzija, viss viens un tas pats... nebūsim vienaldzīgi, būsim sabiedriski aktīvi un dedzināsim nervus par svešiem un nevienam nafig nevajadzīgiem ideāliem... On March 14th, 2010, 01:54 pm, ![]() un vēl: "Jo stiprāk indivīds saistīts ar savu sociālo kopienu, mazāk no viņa tiek prasīts personiskās individualitātes izpausmju..." Vienīgā provokācija šeit ir tajā, ka kaut kādi nedaizmiruši viesstrādnieki man manā Latvijā bāzīs visās spraugās savu putekļaino PSKP vēstures īso kursu un rādīs pliku pakaļu un metīs savus sūdus sirmgalvjiem, kas, pazaudējuši labākos dzīves gadus, beidzot savā Latvijā var savākties un pieminēt savus biedrus un izrādīt cieņu valstij, idejai un cerībai, kuras dēļ tad daudzi arī šos gadus zaudēja. Neviens jau neaicina iet un kādam kaut ko pierādīt ar sūdu mietiem. Taču izrādīt savu nevienaldzību un nostāju pret zināmām vērtībām ir vienkārši pašsaprotami cilvēkam, kam dzīvē ir kaut kas vērtīgāks par paša kredītu, algas samazinājumu un siltajām čībām. Un ja visu laiku tikai pēc šīs tavas birģeļa morāles vadīties, tad vienu dienu tiešām var tādā vai citādā veidā dabūt pa galvu, jo pa galvu kā likums dabū tas, kas sevi neciena un kura pārliecība apraujas ar caurām lupatām. |