es izmisīgi vēlos labu fotoaparātu. tik nenormāli, ka es varētu izdarīt neiespējamo, lai kāds man tādu uzdāvinātu vai ideālā gadījumā es pati sev tādu varētu nopirkt.

un vēl es gribu izdarīt kko ar saviem matiem!
ihī

pirmkārt, es gribu randiņu. šodien čikstošā balstiņā to teicu savam R, viņš saka, ka nesaprot, kas īsti ir randiņš..tā lūk ir, ja to neizstāsta jau pašā sākumā, es taču negribu, lai viņš kaut ko šausmīgi organizē, tērējas vai pārlieku daudz par to iespringt(lai gan man nebūtu nekas iebilstams, ja viņš tā tomēr izdarītu). un vispār viņam ir pārāk daudz visa kā - sāksim ar to, ka 12.klase, es gan zinu, ka tas nav tik ļoti big deal kā liela daļa iedomājas, bet vēl viņam nāk klāt dejošana pēc stundām un pēc tam uzreiz teātris, pārvsarā līdz 9iem/10iem vakarā, plus jāiet uz izrādēm visām, jaunas lomas, plus tie mazie darbi - biļešu plēšana pirms izrādes, zāles sakārtošana sestdienas ballei, atkal mēģinājumi...man pašlaik no tā ļaunāk nepaliek, bet visu savu brīvo laiku viņš velta man, par ko es viņu vēl vairāk apbrīnoju, bet man viņa paša dēļ ir žēl..impreza jau otro dienu stāv manā pagalmā ar 2ām mīkstām riepām, jo viņam vsp nav laika, lai to salabotu, nerunājot jau nemaz par braukāšanos or smth, kas viņam tik ļoti sagādā prieku..:] es tikai gribu, lai viņam ir labi un man nav ne jausmas, ko lai es daru lietas labā..iespējams, nebija gudri iepīkstēties par randiņa nepieciešamību, tagad viņu vēl arī tas nodarbinās..ai dārgums.

skolu joprojām apmeklēju brīvā režīmā.
gribās aizbraukt mājās, ļoti gribās. bet nezinu kad un kā.
šovakar mēģis ziemassvētku koncertam, tas gan ir varenjauki.
arvien biežāk pieķeru sevi sapņojam par jaunām kurpītēm un drēbītēm..tā kā mēs visas.
sāku jau iebraukt totālā seklumā, iespējams ar šo arī jābeidz, lai gan es tik un tā neuzrakstīju to, ko gribēju, tagad jau aizmirsu.
gribu, lai visi ir laimīgi. es pateiktu ČIKS un maniem mīļajiem vairs nebūtu raižu..

and than I became...naughty... (giggle)

1. man besī, ka es izšķaidīju telefona ekrānu. tā gribās sūtī8t īsziņas..mīļucim un citiem, bet nu nevaru. pazvanīt arī tā īsti nesanāk, tikai ja zinu numuru no galvas, ta vēl tā ja paveicās..
2. nedaudz šovakar saņēmos pamācīties. esmu uzrakstījusi 4 lpp. konspektu sīkā drukā datorā, aizsūtījusi kursabiedram un tgd vēl pati pārlasīšu. labi puspadarīta darba sajūta. vēl tikai jānokārto ieskaite.
3. mīļais šodien bija īpaši foršs, atnesa man šokolādi un džinu.
4. L&A arī viss virzās beidzot kaut nedaudz. prieks redzēt prieku :)
5. es paliekos pie L, kaut nu es pamostos laikā un aizietu uz skolu!
6. vēl man šovakar gribās pameklēt skaistas bildes bez konkrēta nolūka, vienkārši skaistas..
7. un vēl es šodien atkal sajutu nedaudz aizmirsto iemīlēšanās sajūtu..
vai es esmu pārāk atklāta?

p.s. kad iedomājos, cik daudzi šito var izlasīt, sāk bišķi šķebināt, bet te to darīt ir tik daudz vienkāršāk nekā ar roku dienasgrāmatā, kuru esmu pēdējā laikā atstājusi novārtā uz plauktiņa, un tomēr nedaudz personiskāk kā draugiem.lv.

uzkrāmēju uz šķīvja vakariņas - sautētus atsaldētos dārzeņus un kāpostu salātus zaļajā etiķmērcītē. paēdu baigi garšīgi. tā izpaužas mana veselīgās ēšanas tūre, vienīgi šorīt nepaēdu brokastis, kā rezultātā arī pusdienas īsti neprasījās, kā rezutātā vēlajās pusdienās paēdu gan cēzara salātus, gan vārītos kartupeļus, gan mandarīnus.

vot kak.

ļoti ļoti gribu satikt R. viņš ir teātrī, uz kuru es netiku līdzi, jo man bija dziedāšana, kurā starpcitu kā vienmēr gāja baigi labi, patīk man skolotājs. īīī :] bet daudz labāk man patīk R un netikai patīk..mans dārgums. vakar abi izdomājām, ka gribam iet prom no skolām un vienkārši dzīvot divatā chilloutā un būt laimīgi, pārtikt no mīlestības. man jau nav jāpaskaidro,k cik tur tajā visā ir nopietnības, bet doma skaista. un tad mēs vēlāk pelnītu no tā, ka es būtu dziedātāja un viņš aktieris..ehh

šovakar bīstamās mājsaimnieces un manam tv pazuda visi kanāli pēkšņi

Šodien skolā bija ļoti bēdīgi. Iespējams, savu daļu artavas deva iepriekšējās nakts negulēšana, jo pa, līdzēju mīļucim ar Nīčes Zaratustru, bet tomēr skolā visi ir sadraudzējušies, runājas un jokojas, es vnk neko nesaprotu, klīstu viena pati. Man nepatīk, man ļoti nepatīk. Mācību viela ir totāli sausa un strikta, nekā radoša, interesanta. Man pat nav vēlmes iederēties vai sadraudzēties, tikai gribu prom no turienes. Esmu gandrīz droša, ka tā nav mana vieta(respektīvi, iespējamās aiziešanas iemesls nav vienkārši slinkums mācīties)..Tomēr grūtākais vēl ir priekšā - lēmums par aiziešanu (kad? kā?), alternatīvu rašana..šis konkrētais process mani apēd - zinu tikai to, ka šis nav tas, ko gribu un varu. Negribu un nevaru.

Uz sportu neaizgāju. Nejūtos gatava. Nākot no Spīdolas, gāju cauri Pasāžai, uznāca vēlme iztērēt naudu jeb pareizāk nopirkt sev kko foršu. Pirmais, kur gāju iekšā, bija Narvesens, lai gan uzņemot mērķi, galvā aprēķināju, ka mani žurnāli jau vēl nebūs iznākuši, bet BET(!) tomēr uzmetu aci plauktam..un tur pašā vidū gozējās jaunais JOY. tas ir mans šīsdienas otrais uzlabotājs uzreiz aiz R, kurš tikko ieradās ciemos bez brīdināšanas...cik forši!! :)

khemmjāā vakars sākās tajā brīdī, kad R rimi pie kases jautāja - kapēc jūs pērkat tik dārgu alkoholu? tu vispar nemāki taupīt.uz to es viņam atbildu ar - alkoholam taupīt jau nu gan nevajag.
šī vēlāk izrādījās izšķiošā frāze, jo sanāca tā, ka superseksīgo vakaru sākām diezgan agri un līdz apmēram pus10iem vakarā, kad es atlūzu, paspējām dabūt to, ko gribam L vecāku istabā, ieiet kailas dušā, lekt pa logiem ārā, planēt pa dzīvokli, dejot, padusmoties...īstenībā uzsvars uz piedzīvojumiem vannasistabā, kuras durvis mēdz neaizslēdzām pirms izģērbāmies un jautājums joprojām paliek atklāts - kādēļ vispār mēs kaut ko tādu darijām? :D
6os no rīta pamodos pārbijusies, kādēļ atrodos Leldes gultā viena pati. izgāju no istabas - tur Lelde halātiņā, R aizmidzis uz dīvāna...wtf? palaidusi garām visu ballīti. padusmojos uz R par manis apzīmēšanu ar marķieri, kas manuprāt ir diezgan bērnišķīgs gājiens, bet viņa aizbildinājumi par to, ka tas darīts aiz mīlestības pret mani nedaudz mani nomierināja. uzsvars uz nedaudz. ar L sākā iečekot fotoaparātu, no kura arī uzzinājām dažus vakara notikumus - WOOW. un radās vēl vairāki KAPĒC..:D
pieminot vēlreiz izšķirošo frāzi, nespējām beigt priecaties par Finlandijas ietekmi uz mums - pilnīgi un glīgi nekadas sliktuma saūtas, savu arī panācām, protams varam diskutēt par to, vai nepārspīlējām, bet to arī es gluži no visas sirds nenožēloju, jo sen SEN nebiju tā darījusi. un nedarīšu vairs arī...blu bla bli.
samīļoju savu galīgi sadzērušos guļošo draugu, bet pēc viņa lūguma gāju gulēt ar L lielajā gultā, kur viņa bija kaila un es viņas mammas zīda naktskrekliņā zem vienas segas. pamatīgi izsmējāmies, mēģinājām nonākt pie atbildēm uz vispārsvarīgiem jautājumiem, galu galā atlūzām. pašlaik esmu piecēlusies, jo atšķirībā no citiem ballītes nejautrāko daļu nogulēju, kaķis mani izisīgi modināja, man rādījās murgaini sapņi par iespējamajiem rīta turpinājumiem un punktu manai snaudai pielika A ierašanās gultā. šorīt kaut kā pēc threesome neprasījās tomēr :D

dienas plāns neskaidrs..jāpalīdz māsai, lai gan labprāt visu dienu te gulšņātu, taisītu viņiem brokastis n stuff...
beigu beigās man patika ballīte. pilnīgs hard core..

pulsktens ir 9 no rīta.
esmu histēriski izraudājusies - neatceros, kad tā būtu raudājusi.
vakar diemžēl nonācām pie sarunas - ja tu varētu izvēlēties jebkuru personu, ar ko pārgulēt, ko tu izvēlētos? protams, sākumā negribējām viens otram teikt, bet es sapratu, ka vienīgais, kuru gribu es, ir viņš. tik tiešām. bet tad es arī sapratu, ka nevaru gaidīt to pašu arī no viņa. un kas izrādās?! vissliktākais, ko es vsp jebkad varētu iedomāties..viņa klasesbiedrene, ar kuru viņš ekskursijā gulēja vienā gultā, kura ir "vienīgā meitene, ar kuru viņš var runāt par mašīnām", kura ir visforšākā viņa klasē un arī ļoti skaista meitene. un viņš viņu labprāt gribētu..!!!
it kā nepietiktu ar šo faktu kā tādu, viņš arī īpaši necentās mani nomierināt.
visu nakti negulēju un skatījos uz viņu, bučoju, miļoju..nezinu kādēļ, bet man visu laiku bija sajūta, ka zaudēju viņu. un no rīta nekas nemainījās. viņš gan izturējās jauki un gandrīz kā parasti, bet es ticu, ka mana intuīcija parasti nostrādā, lai cik drausmīgi tas šoreiz nebūtu.
es zinu, ka izklausos pēc psihas un pilnīgi nepamatoti uztrauktas, bet man ir vnk drausmīga sajūta.
viņš aizgāja uz skolu. tur būs arī viņa. katru dienu.
šobrīd es iekšēji mirstu no sāpēm, kuras radu, savā iztēlē iedomājoties visļaunāko.

šodien oficiāli kļuvu par sick girlfriend.
aiz nekā nedarīšanas, patiešām aiz tīri nevainīgas nekā nedarīšanas (kā mēs zinām, slimniekam sēžot mājās jau nedēļu vnk nav ko darīt) iegāju R draugos. īstenībā es pat īsti negribēju neko ložņāt, bet man netīšām sanāca uzspiest uz vēstulēm un tad pačekot tur uz senākiem laikiem,l kā rezultātā es atlasīju viņa un vienas meitenes saraksti 14 lapu garumā un izlasīju pilnīgi visu. man noteikti nebija nekāda mērķa kko izokšķerēt or smth, bet nu jā..izlasīju. pret pašu materiālu man nebija pilnīgi nekādu emociju, vismaz muļķīgajai greizsirdībai esmu tikusi pāri. un tad es sāku justies slikti. nolēmu viņam to neteikt. bet pateicu. un atkal jūtos labi.
bet tik un tā tas ir sick.

nu reiz man ir piegriezies. man beidzot sasāpējās.
šoreiz viņš uzvedās kā tipisks vīriešu kārtas pārstāvis. un nav jau tā, ka es to uzskatītu par kaut ko nenormālu, vienkārši tagad man ir par daudz.
es tā gribu runāties! ja man pajautātu - par ko - es pat nevarētu īsti pateikt,jo esmu tik tālu sevi notrulinājusi šai ziņā, ka pat neatceros, par ko vispār var runāt, izņemot sexu, slimošanu un mīļumvalodiņu. man gribās sarunas par dzīves jēgu, par mērķiem, par reliģijas vajadzīgumu vai nevajadzīgumu, man gribas sarunas par ģimeni, par cilvēkiem un draugiem vispār, par labdarību..par ceļošanu un ceļojumiem. jūs jautāsiet - kas tev nav draudzeņu, ar kurām par to runāties? protams, ka man ir draudzenes, bet es ar viņām par to, pirmkārt, jau esmu runājusi, otrkārt, viņas ir aizņemtas pašas ar saviem favorītiem, bet galvenokārt, es gribu par to runāt ar to, kuru es mīlu visvairāk.

es negaidu, kad mēs tagad skypā sāksim par to runāt..vai pa telefonu (es atrodos tālajās mājās un viņš ir savējās), bet uzlikt man ignoru skypā arī ir nesmuki. varbūt..varbūt es tagad gribu raudāt jo man ir niķis, bet varbūt tieši otrādāk - man ir niķis jo es gribu raudāt..
es negaidu, kad viņš izpatiks man vienmēr, kad es saniķošos un gribēšu dziļās sarunas, bet līdz šim es tik tiešām vienmēr esmu piekāpusies un atstājusi to uz vēlāku laiku, vienmēr nodomājot - viņam vnk pašlaik nav garīgā..man vienmēr atrodas garīgais visam, ko viņš grib darīt. varbūt jāmainās ir man - jāsāk uzstāt uz savu(unreal)..

pirmkārt, es baidos viņu nepazīt
otrkārt, es baidos pazaudēt sevi kāda cita dēļ (laigan tas kāds cits ir mans pats dārgākais)

Dons - Mans eņģelis

izdarīju kļūdu! pamodos, gāju lejā un uztaisīju sev brokastis. atcerējos, ka man vakarvakarā ir piešķirtas kaudze zāles. divas tabletes jāiedzer vismaz pusstundu pirms ēšanas. tā nu es tagad vēl 20 minūtes sēdēšu un blenzīšu uz savām supergaršīgajām borkastīm..un tējiņa atdzisīs..

Faith Hill - Where are you Christmas

Čatoju ar mazo brālēnu. forši. abi esam slimi, tikai nesaprotu, kādēļ arī viņš savā 7 gadu vecumā tā pat kā es 18 gados var palikt viens pats mājās visu dienu...un patiesībā akward situation, jo es joprojām vienmēr, kad ir sakars ar viņu, vislabāk atceros, kā viņš dažu mēnešu vai pat nedēļu vecumā aizmiga man klēpī un es, cenšoties neelpot un kur nu vēl kustēties, pārlaimīga sēdēju un skatījos mazajā apaļajā sejiņā man klēpī un nofotografēt to savā atmiņā uz visiem laikiem. ir izdevies :)

Alexandra Burke - Halellujah

vēl 10 minūtes un es uzklupšu brokastīm. pārējais dienas plāns pašlaik ir miglā tīts, bet pielikšu visus pūliņus lai nesajuktu dēļ garlaicības..

pilnīgi neticami.
vakarvakarā aizgāju gulēt gluži vai pusbeigta, at lielu temperatūru, drebuļiem, reibstošu galvu un sāpošu visu ķermeni.
pamodos praktiski vesela, ja neskaita nelielās kakla sāpes(nelielas tādēļ, ka salīdzinājumā ar angīnas sāpēm nav pilnīgi nekas).
es jau protams apzinos, ka esmu vēl slima, bezspēcis ūn un kakla sāpes nedaudz skar arī manu ausi, bet neskatoties uz to, šodien bijām ārā pikoties, klausījāmies bišķiņ ziemassvētku dziesmas un skatījāmies bišķiņ ziemassvētku filmas..
šovakar braukšu uz laukiem apmierināt noraizējušos vecākus, viņiem vnk fanātiski nepieciešams mani aprūpēt.
brumbrumbrummm...kāā es gribu būt vesela ātrāk!!!

pirms sāku savu stāstu, jums atliek zināt, ka šonedēļ neesmu bijusi skolā - pirmdien un otrdien jo aprūpēju savu R, šodien pati esmu ar gripu saslimusi.

šorīt pamodos no 2 īsziņām no kursabiedriem, pirmkārt, jo šodien bija jāsaņem kursa darba tēma pie kārkliņa, otrkārt, jo man jāiet pie dekānes uz pārrunām dēļ kavējumiem. tajā brīdī mani sāka grauzt sirdsapziņa, nežēlīgi grauzt. skatījos grieztos un pārmetu sev - kādēļ es nevarēju aizvilkties uz sasodīto skolu, esmu nokavējusi kādas 6 ieskaites...bet tad es pagriezu galvu un ieraudzīju tur satuntuļojušos, joprojām slimu savu dārgumu..un viss..sapratu, ka nekas man nav svarīgāks kā būt te ar viņu. pasmaidīju, sabučoju un aizmirsu par skolu.

dienas gaitā mana temperatūra uzkapusi līdz 38 un vēl, esam mainījušies lomām. zvanījām manai mammai, viņa mani sabāra, ka nemāku rūpēties par savu veselību..ai.
runājot vēl par mammām..vakar taisīju R ģimenei Mārtiņdienas ēdienu, viņiem garsoja, nebeidza priecāties, ka māku gatavot.

nu, ja man nebūtu R, kurš visu pārvērš gaišumā un foršumā, es teiktu, ka man pašlaik ir tāda nelaba situācija dēļ skolas..it kā nepietiktu ar to, ka neeju uz lekcijām - šonedēļ bija kādas 4 ieskaites un vēl dažas palikušas no angīnas laikiem.

man te ir tik labi..jūtos kā mājās!

ārā ir tik freakin' auksts..ārprāc. ar ausu sildītājiem tomēr nepietika, lai nodrošinātu siltumu turp un atpakaļ ceļā uz un no dziedāšanas ar Vinniju. nekad nebiju tik ātri braukusi ar riteni pa pilsētu, jo vnk ātrāk gribēju siltumā. spriežot pēc skaņas, es ienākot nenormālia tsitu kāju pret dīvāna stūri, bet es jau neko nejutu - kapēc? - tapēc, ka paspēju atsalt līdz nejušanai. huhh

un vaina nav nesiltās drēbēs, vaina ir galvā - nebiju sevi vēl noskaņojusi ziemai, bet nu tagad jāsāk - nav variantu, ja vien nevēlos piedzīvot vēl kādu slimībiņu, kas pašlaik tik tiešām nav man vajadzīga.

toties dziedāšanā pēc 2 nedēļu pārtraukuma sajutos atkal forši, bišķi jau biju ierūsējusi. un kamēr vēl esmu pie šīs tēmas - liels bija mans pārsteigums, šodien atverot jauno Cosmīti un ieraugot tur savu dziedāšanas skolotāju. hihī

oficiāli: man ļoti ļoti pietrūks Spridzekļa!

ehh..
it kā esmu vesela, bet no rīta, kad vajadzēja celties, kārtējo reizi man bija saruna ar savu velnišķīgo daļu un mēs izdomājām, ka drošības pēc vajadzētu vēl šodien izgulēties un atpūsties..hihi
patiešām izgulējos, cēlos kārtējā čillā, ieslēdzu tv, taisīju brokastis/pusdienas, daudz dziedāju/trennējos jaunās dziesmas..
iespējams, es vairs nekad neredzēšu Spridzekli, šodien R dabūja imprezu-savas sapņu mašīnas vecu variantu. man jau prieks, ja viņam ir prieks, bet bišķi skumji :(
Medikopters ir diezgan smieklīgs seriāls!

es gribu cigareti!
tagad, uz sava balkona ar cigareti!
nav tā, ka esmu atkarīga, tas ir skaidrs, bet dažkārt tas vienkārši liktos tik piemēroti situācijai.
pavadīju 3 lieliskas dienas pie R mājās. neaizmirstamas visādā ziņā. vēl vairāk nostiprināju sevī pārliecību par sevi un viņu un mums abiem kopā, I'm sō in love!
ļoti ļoti negribēju braukt prom, jau sajutos tā it kā man tur jābūt - pie viņa...bet par spīti visam, mājās tomēr arī ir labi - muļķīgā māsa, tēta melnais humors un mammas jaukā pukstēšana par niekiem. love it.
ai..ir visa kā tik daudz. man pēkšņi liekas tik sausi te kaut ko atstāstīt tā kā es agrāk mēdzu darīt. iespējams, es pieaugu. iespējams, man jāpietiek tikai ar manu selfmade dienasgrāmatu un šeit ik pa laikamjāatskaitās, jo pēdējā laikā no šejienes uzzinu 60% no tā, kas notiek ar manām draudzenēm..

huhh.
vecāki nav mājās, ar māsu nedaram pilnīgi neko!

principā esmu laimīga, bet tā ir vienmēr, kad sāku apzināties savu laimi - ļaujos pretējām sajūtām.
visu dienu centos noskaņot sevi pozitīvi, saulaini, silti un krāsaini, bet tikko apsēdos, lai sāktu iekalt galvā 40 minerālu nosaukumus un ķīmiskās formulas, un sapratu, ka esmu jau nogurusi no šodienas. un es neesmu satikusi R kopš svētdienas rīta, iespējams tas varētu būt iemesls manai neforšumībai. vismaz labi ir tas, ka es beidzot satikšu L(zvaigzniite).
minerāli pagaidīs. man gribās nedaudz padzīvot.

Cyndy Lauper - True colors

SKUMJI.
jau trešo dienu pēc kārtas es aizguļos. ja iepriekš tas aprobežojās tikai ar neaiziešanu uz pirmajām lekcijām, tad šodien neaizāju vispār. protams, šoreiz iemesls ir vismaz nedaudz pamatojams ar vakardienas Postu, lai gan mājās biju jau pirms 2iem naktī. un tagad esmu vīlusies sevī.
man steidzami tas ir jālabo.
vakar ļoti ļoti ļoti gribēju palikt pie R..no vienas puses..bet es arī gribēju satikt LBČ. sen nebiju saskārusies ar tādu dilemmu, bet sapratu, ka laicīgi jāsāk mācīties rast iekšējs kompromiss un jāsadala laiks draugiem un R. tā nu es vakar darīju un beigu beigās diezgan forši izklaidējos - pārsmējos :D

sen nebija bijusi tik forša diena.
pamodos no R zvana, ka jāceļās. pārliecinoši pa miegam nobēru, ka jau ceļos ūn, protams, protams ka nepiecēlos. izspriedu, ka uz pirmajām divām neiešu. izčučējos, lēnā garā cēlos, taisījos, priecājos par savu vakardienas lēmumu aiziet uz solāriju, sēdos uz Vinnija un minos pāri tiltam pilnā gatavībā rakstīt kolokviju. uzrkastīju arī. dabūju 1 punktu no 5iem, kas ir tik tiešām lieliski, jo mācījusies nebiju praktiski necik, bet ieskaitīts ir tik un tā. pie tam ir iespēja pārrakstīt.
man radās pārdomas par to, ka tik tiešām mana vieta ir citur, man gribās filozofēt, spriest, izteikt viedokli, nevis sausi iekalt, bet tas ir cits stāsts.
āizbraucu pie R. sākās lieliskākā dienas daļa. nopirkām vermutu un Švepps un rakstījām eseju. neko jautrāku sen nebiju piedzīvojusi. labprāt izstāstītu visas muļķības, kā biju iepriekš nolēmusi, bet es atkla negribu, gribu turēt pie sevīm. satiku šoreiz bišķi vairāk viņa tēti, arī mammai pirmo reizi kaut ko pateicu. jūtos arvien labāk. lai gan pirms tam jau bija teicami.
nu, tagad noskatījos GG un draugos uzrakstīju pārspriedumu īso.
šovakar Mākslīgais skaistums.
es mīlu.

daudz labprātāk man patīk sevi iedomāties vilnas zeķēs, tēta siltajās trennuškās(radot ilūziju, ka esmu ar ģimeni) oranžās gaismas istabā oranžajā dīvānā ar ieslēgtu sildītāju, remdenu radiatoru aiz muguras, iedegtām svecītēm(ilūzija par siltumu) ar pamelo man blakus, sakrustotu kāju klēpī iekrautu portatīvo, lasām MD blogus un cenšodies izvalbīt, par ko tajos ir runa šoreiz. pašlaik tas tā arī notiek, BET!..
it kā nepeitiktu ar to, ka dzīvoju viena un normāla kurināšana joprojām nav sākusies, man piedevām vēl ir jādara to,ko es nemaz negribu darīt - jāzubra sevī iekšā zooloģija. un es nesūdzos par apjomu vai sarežģītību, jo galu galā man ir jāzin tikai svarīgās mainīgās amēbas, zaļās eiglēnas, tupelītes, kātainās hidras un vēl dažu eksponātu sastāvdaļas(pseidopodijas, pelikula, paramils, fibrillas, makronuklejs utt utjpr) nevis pilnīgi visas, kā tas iespējams ir VETiem. un tomēr fakts kā tāds, ka man tas ir jākaļ sevī iekšā dara mani kaut kādā ziņā ļoti nelaimīgu.
joprojām nesaprotu, ar ko izskaidrojams tas, ka nekad mūžā, lai cik liels besis, slinkums man būtu, neesmu varējusi aiziet uz ieskaiti, apzinoties, ka neko nezinu. lai gan parasti bija tā, ka es vienmēr kaut ko vismaz zināju vai arī apzinājos apjomu, sirdsapziņa izdarīja grauzienus manā psihē, taču šis ir kas pavisam cits. un, lai gan es tiešām neko vēl nezinu, joprojām turpinu sēdēt lotosā, sildoties, ēdot pamelo, lasot Cosmo un velkot jaunās mājasdarba dziesmas.