ārā ir tik freakin' auksts..ārprāc. ar ausu sildītājiem tomēr nepietika, lai nodrošinātu siltumu turp un atpakaļ ceļā uz un no dziedāšanas ar Vinniju. nekad nebiju tik ātri braukusi ar riteni pa pilsētu, jo vnk ātrāk gribēju siltumā. spriežot pēc skaņas, es ienākot nenormālia tsitu kāju pret dīvāna stūri, bet es jau neko nejutu - kapēc? - tapēc, ka paspēju atsalt līdz nejušanai. huhh

un vaina nav nesiltās drēbēs, vaina ir galvā - nebiju sevi vēl noskaņojusi ziemai, bet nu tagad jāsāk - nav variantu, ja vien nevēlos piedzīvot vēl kādu slimībiņu, kas pašlaik tik tiešām nav man vajadzīga.

toties dziedāšanā pēc 2 nedēļu pārtraukuma sajutos atkal forši, bišķi jau biju ierūsējusi. un kamēr vēl esmu pie šīs tēmas - liels bija mans pārsteigums, šodien atverot jauno Cosmīti un ieraugot tur savu dziedāšanas skolotāju. hihī

oficiāli: man ļoti ļoti pietrūks Spridzekļa!