pirmkārt, es gribu randiņu. šodien čikstošā balstiņā to teicu savam R, viņš saka, ka nesaprot, kas īsti ir randiņš..tā lūk ir, ja to neizstāsta jau pašā sākumā, es taču negribu, lai viņš kaut ko šausmīgi organizē, tērējas vai pārlieku daudz par to iespringt(lai gan man nebūtu nekas iebilstams, ja viņš tā tomēr izdarītu). un vispār viņam ir pārāk daudz visa kā - sāksim ar to, ka 12.klase, es gan zinu, ka tas nav tik ļoti big deal kā liela daļa iedomājas, bet vēl viņam nāk klāt dejošana pēc stundām un pēc tam uzreiz teātris, pārvsarā līdz 9iem/10iem vakarā, plus jāiet uz izrādēm visām, jaunas lomas, plus tie mazie darbi - biļešu plēšana pirms izrādes, zāles sakārtošana sestdienas ballei, atkal mēģinājumi...man pašlaik no tā ļaunāk nepaliek, bet visu savu brīvo laiku viņš velta man, par ko es viņu vēl vairāk apbrīnoju, bet man viņa paša dēļ ir žēl..impreza jau otro dienu stāv manā pagalmā ar 2ām mīkstām riepām, jo viņam vsp nav laika, lai to salabotu, nerunājot jau nemaz par braukāšanos or smth, kas viņam tik ļoti sagādā prieku..:] es tikai gribu, lai viņam ir labi un man nav ne jausmas, ko lai es daru lietas labā..iespējams, nebija gudri iepīkstēties par randiņa nepieciešamību, tagad viņu vēl arī tas nodarbinās..ai dārgums.

skolu joprojām apmeklēju brīvā režīmā.
gribās aizbraukt mājās, ļoti gribās. bet nezinu kad un kā.
šovakar mēģis ziemassvētku koncertam, tas gan ir varenjauki.
arvien biežāk pieķeru sevi sapņojam par jaunām kurpītēm un drēbītēm..tā kā mēs visas.
sāku jau iebraukt totālā seklumā, iespējams ar šo arī jābeidz, lai gan es tik un tā neuzrakstīju to, ko gribēju, tagad jau aizmirsu.
gribu, lai visi ir laimīgi. es pateiktu ČIKS un maniem mīļajiem vairs nebūtu raižu..