rakstīt es spēju tikai par savā, negatīvajām emocijām. tapēc cenšos šeit nerakstīt, pietam esmu iztaisījusi jaunu dienasgrāmatu, kurā tad arī rakstu visu. un vēl man ir kkāda nedaudz pavisam neliela apsēstība ar pelēko krāsu.
neatklājot vispārējo auru manī iekšā, šodien esmu izrakņājusies netā visus jaunākos rudens-ziemas modes jaunumus, esmu gatava leilai iepirkšanās tūrei.
un runājot par manu personīgo dzīvi - viss ir tik lielā kārtībā, cik kārtīgi var būt kamēr LBČ un R nav mājās. viņi abi arī ir vienīgie iemesli, kādēļ man trūkst spīduma acīs, lai izskatītos pavisam laimīga. un tieši tād''el nākamajai nedēļai jābūt vislabākajai šovasar - jo viņi atgriežas mājās. man gribās teikt mājās - pie manis. jo es tiešām neesmu droša, vai kāds viņus gaida tik ļoti kā es. bet šis niķis - domāt, ka man viss ir vispārākajā pakāpē - man paspējis pielipt no mana R pirms viņš vēl devās prom.
tikko noskatījos pa tv kā uzstājās mans potencialais nākamais dziedāšanas skolotājs un jāsaka, ka esmu ļti apmierināta, jo viņš ir savdabīgs un īpašs un oldschoolīgs, bet tik un tā ģeniāls. tieši tādu es sev gribu.