11/17/15 09:37 amŠodien ir īsā pirmsvētku diena. Nav nekas darbā sarīkots (jo te gandrīz neviens nav), bet man šobrīd pats svarīgākais ir izdarīt pēc iespējas daudz darba, lai es varu nestresot par to brīvdienā.laikam nekad neesmu bijusi tik excited par to, ka tikšu ātrāk mājās un varēšu visu uzkopt. Mazgāt grīdas utt, kārtot visas mantas. Šodien palikām jaunajā dzīvoklī, sajūta it kā paliktu viesnīcā. Nav māju sajūtas tur, bet drīz. Vēl diezgan daudz mantas jāpārved. |
How can I make the best out of this moment
Recent Entries
11/16/15 09:16 amNedēļas nogales ziņas ir briesmīgas.Sestdien no rīta pamodos, lai dotos uz braukšanu, izlasīju ziņas. Braukšanas laikā ar instruktoru vēl nedaudz parunājāmies par šo tēmu. Sestdien/svētdien pārvākšanās. Daļa mantu vēl aizvien dzegužkalnā. Šonakt vēl paliktām tur, domāju ka pēdējo reizi. Vakarvakarā zvans no instruktora, ka viņš lidojot ar paraplānu, esot salauzis mugurkaulu.. tik drausmīgi negatīva pēcgarša pēc brīvdienām. Šodien darbā arī karogs pusmastā. |
10/22/15 11:11 amSēžu Orklas ofisā Norvēģijā un ēdu Nestle batoniņu.Esmu tik rebel. Oslo ir sapņu pilsēta. Gribētu te dzīvot. Tikai žēl, ka cigaretes maksā 14 EUR |
10/9/15 08:30 amVakardien neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ iekļuvām autoavārija. Pašiem viss kārtībā, kas ir svarīgākais, taču mašīna nav vairs braucama.Tagad mazā mīļā zaļā vardīte stāv uz ielas, salst un raud :( kad nonāku tādās situācijās, tad vienmēr rodas jautājums - kāpēc skolā māca visādu figņu par Āfrikas derīgajiem izrakteņiem, bet nemāca vajadzīgas lietas? Protams autoskolā pastāsta, ka jāpilda saskaņotais paziņojums, ko izdarīt ir vienkārši, bet ko darīt pēc tam? Mašīnu vilkt uz servisu vai pie mājām? kā rīkoties tālāk? Kāpēc nemāca dzīvei svarīgas lietas?? |
10/2/15 08:30 amŠodiena ir the worst.9os ir tikšanās ar turkiem. esmu super stressed un man ir super pms. man visu laiku gribas bimbāt!! cerams, ka nesākšu raudāt sapulces vidu, kad kāds pateiks kaut ko tādu, kas man nepatīk. pēdējā diena jāiztur, vakarā vēl braukšana. fak fak fak fak. neko! no šitā visa negribu. |
9/29/15 09:31 amŠodien darbā noteikti būs jāpaliek līdz kādiem 8iem tikai tāpēc, ka es te tagad rakstu. Man ir neprātīgi daudz darba un es neredzu tam galu.Kad mācījos augstskolā un sanāca kaut ko iekavēt sakarā ar Grieķiju, tad zināju, ka līdz tādam un tādam datumam visas ieskaites būs nokārtotas un tad sāksies vasara. Tagad man nav ne jausmas. Zinu ka rīt ir pēdējā diena, tad lielākā daļa cilvēku aiziet un tad sākas pārejas posms. Prognozes ir ka vismaz līdz jaunajam gadam mums te valdīs haoss :) Vispār jau uzņēmums man nemaksā par to, lai es te tagad internetā izleju dvēseli, bet man cita laika nav un arī es nevaru strādāt 9 stundas no vietas. Man ļoti patīk ziņas par uzņēmumiem, kas pāriet uz 6 stundu darba dienu. Tas ir daudz cilvēcīgās. Es ceru, ka arī mana darba vieta agri vai vēlu uz to saņemsies. Tas uzlabos produktivitāti un cilvēku laimes līmeni. Tā man patīk domāt. Runājot par darbu man jārunā arī par Rūdi. Jāsaka, ka priecājos, ka pāreju strādāt citur vismaz tāpēc, ka strādāšana vienā vietā ar otru pusīti neizvērtās tik aizraujoši kā es to biju iztēlojusies. Man padoms tiem, kas nolēma šo penteri izlasīt - nekad tā nedarīt. Man jau darbā pietiek ar šīm problēmām, bet runāt par to mašīnā un mājās ir pēdējais, ko gribu pēc 9 h darba dienas. Taču Rūdim iet labi, no jaunā gada mainās amats un alga atbilstoši. Man ļoti liels prieks par viņu. Viņš man ir liels atbalsts. Piektdien pēc braukšanas biju tik pilna ar emocijām, ka negribot visu nācās izgāzt pār viņu. Esmu tik overwhelmed, ka nekas labs no tā sanākt nevar. Viņš stipri mani satvēra, apskāva un es viņa ķermeņa siltumā un smaržā neizturēju un sāku raudāt. Asaras lija par visu slikto, bet viņš tai stāvēja. Pēc tam kļuva daudz vieglāk. Tas ir tieši tas, kam man pietrūkst - emociju izlikšana. Parasti tas tiek darīt te klabē. Atceros, ka Evita vārda dienā prasīja kā man iet un kad teicu, ka labi, pabrīnījās un teica, ka pēc klabes tā spriest nevar. Bet man taču iet labi! Patiesībā jau klabe ir tāda domu izgāztuve. Te tiek likts pārsvarā tas, ko skaļi ir kauns teikt vai vienkārši vajag kaut kur izlikt, bet īsti kur nav. Nevis izgāztuve bet tāda atvilktne, kurā ir visādi krāmi. Ik pa laikam atver, pabrīnies cik daudz visa kā, bet nekā jēdzīga arī īsti nav. Tāpat pēdējā laikā grūti sevi ir motivēt. Kā lai saņemās? Man jau patīk visu novelt uz rudeni, aukstumu un nogurdinošo darba dienu, bet tas jau nav nekas laikam? Viss ka man bija vajadzīgs ir izdarīts. |
9/23/15 08:32 amNevienam nenovēlu uzņēmumu apvienošanos, Man tik daudz darba un es neredzu tam galu. |
9/22/15 09:32 amForši, ka mans telefons uzskata par vajadzīgu paziņot man, ka Jelgava un LLU ir ietvītojuši mana bijušā drauga bildi.sens, telefon un fuck you. |
9/16/15 11:34 amRudens nav mans draugs.Rudens atnes lietu un liek man gribēt iet katru vakaru vannā un skatīties vampīru dienasgrāmatas. Mammai liek braukt uz slimnīcu. dipresssing :( |
8/27/15 11:14 amVakar bija ļoti dīvaina/neparasta diena.Tik dīvaina, ka rūdis ilgāk nespēja izturēt un aizgāja gulēt jau 19:30. Es izturēju ilgāk - sievietes jau vispār ir izturīgākas/spēcīgākas... No rīta pamanīju, ka ir apstājies a dāvinātais pulkstenis. Atceros, ka viņš to dāvināja ar tekstu - mīlēšu tevi tik ilgi, cik ilgi ies šis pulkstenis. Tajā brīdī nopriecājos, ka pulkstenim ir divu gadu garantija. Vakarnakt laikam mīlestība beidzās un arī baterija beidzās. Žēl, ka nevaru tā vienkārši uzrakstīt un uzprasīt, kur tas tika pirkts. Gribas arī siksniņu nomainīt uz jaunu. Lai nu kā, vakar un šodien esmu bez laikrāža (ja neņem vērā divus telefonus manā somā). Bija tikšanās te pat darbā un tad pusdienlaikā bija jābrauc uz Laimu. Mani paaicināja tāpēc, ka rūda kolēģis netiek un tur kaut kāda prezentācija un jāpalīdz ar tulkojumu. Pēdējā mirklī uzzināju, ka es būšu tā, kas tulkos 1,5 h garu prezentāciju no angļu uz lv valodu apmēram 20 nepazīstamiem cilvēkiem :) Lai nu kā pirms prezentācija gribēju uzkarināt savu somu uz sava somas turamā āķīša un tas saplīsa (zaudējums Nr 2). Prezentācijai beidzoties meklēju somā telefonu un pamanīju, ka somai ir noplīsusi sprādze. Tā soma jau pēdējo mēnesi izskatās krimināli, bet tajā mirklī nonāca tik tālu, ka sapratu, ka man kauns būt redzētais ar tādu somu - man nav somas(zaudējums Nr 3). Šodien laimā tikšanās ar jauno priekšnieci un iepazīšanās ar jauno kolektīvu, tāpēc vakarā bija brauciens uz plazu pakaļ jaunai somai. mājās pavingroju, palasīju, pastalkoju bijušo kl biedreni instagramā, paskatījos tv, padzēru tēju (to visu darot joprojām atgriezās nepatīkamās ainas/sajūtas no manas tulka pieredzes). Pirms nedēļas man bija bail no šodienas tikšanās, bet paldies dievam, ka vakardienas prezentācija man deva drosmi un tagad man ir skaidrs, ka šodien nekas tik traks tajā sapulcē nevarētu notikt :) Šodien daudzi kolēģi ir nejauki. Rūdis saka, ka cilvēki runā un cilvēkiem skauž. Man tas nepatīk, jo neko sliktu jau neesmu izdarījusi. Pēc nepatīkamas telefonsarunas ar kolēģi, nopriecājos, ka ir cilvēki, kas nepaliks šajā kolektīvā. Tā jau laikam nevar teikt. Es noteikti viņu vietā rīkotos tā pat. |
8/12/15 08:29 amEs nekam ziņās rakstītajam un teiktajam vairs neticu. Man viss liekas propaganda :) |
8/5/15 08:46 amTas, ka darbā nevaru saņemties izturēt vienu veselu darba nedēļu ir viens, bet par visu vairāk es laikam šobrīd gribu pati savu dzīvokli.Es vairs negribu gulēt īrētā gultā, mazgāties īrētā dušā un brīvdienās uzkopt īrētu dzīvokli. Es gribu pati savas mājas!! Šobrīd līdz tam liekas tikpat tālu kā līdz mēnesim. Rūdis no sākuma grib apprecēties un tikai tad pirkt dzīvokli. Kā lai sakrāj naudu kāzām, ja visu laiku simti tiek tērēti, lai samaksātu kāda cita hipotekāro kredītu (lasīt: īrētu dzīvokli)? Šobrīd esmu izmisumā. Tur vairs dzīvot negribu, jaunu dzīvokli meklēt ir emocionāli ļoti grūti, jo katra diena beidzas ar vilšanos un dienas baigās esmu turpat, kur sākumā. + joprojām nezinu kas būs ar darbu. Vai man piedāvās strādāt NPD vai iepirkumos Laimā? |
7/20/15 08:35 amIr skumji, ka atvaļinājums beidzies. Divas nedēļas pagāja tik ātri, bet no otras puses liekas, ka darbā neesmu bijusi vairākus mēnešus.Ir pagājusi tikai puse vasaras, bet otra puse vēl priekšā! Daudz plānu priekš sevis un vispār. Jūtos kā 1. septembrī atgrieztos skolā. Kāds būs šis gads? |
6/26/15 08:37 amMan šausmīgi besij tās kaitinošās reklāmas, kas rādās stūrī pilnīgi visos portālos kur es eju. Tad nu es uzspiedu, lai vairs nerādās un tur ir opcija "rediģēt reklāmas". Viņš parāda manu dzimumu - balstoties uz manu google profila informāciju un parāda, ka man ir 25-34 gadi balstoties uz lapām, ko apmeklējubet man nav 25 gadi!!! man ir mazāk! krč jāsāk sēdēt draugiem.lv, lai dators domā, ka esmu jaunāka :D šodien nemaz negribas strādāt. gribu braukt mājās un spēlēt jauno xboxu |
6/25/15 08:54 amTik burvīgas bija šīs brīvdienas, cik šorīt grūti atgriezties darbā. |
6/16/15 09:24 amIr sākusies vasara, bet man nav nekāda vasaras sajūta.Jāatsāk meklēt dzīvokli un tas tiiiiiik depresīvi - dzīvokļi, kas ir smuki ir kaut kur čuhņā, bet dzīvokļi, kur es gribētu dzīvot, ir neadekvāti dārgi.. Esmu sākusi strādāt 1,3 slodzes, bet ceturtdien man ir brīvdiena, jo iešu uz māsas doktordarba aizstāvēšanu. un pēc tam garās brīvdienas... mmm |
6/12/15 10:46 amSTRESS!!! |
6/2/15 01:38 pmDarbā virtuves/atpūtas telpas durvis ir necaurredzamas, tāpēc, ejot pusdienās, nekad nevar zināt, kurš jau tur sēž.Protams ir iespēja ielūrēt virtuvē, vai tēlot, ka atnācu tikai krūzi nomazgāt. Tad nu vienmēr ir tāds stress par to vai pusdienas būs jāēd ar foršajiem kolēģiem vai ar tādiem, kurus satikt nemaz negribas, kur nu vēl runāt. Cilvēki ir dažādi, bet no otras puses - neviens neizvairās no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš ir pārāk foršs un patīkams. Nu izņēmums ir bijušā drauga draudzene or smth. |
6/2/15 08:48 am - Can't Deny My LoveTas, ka Brendonam Flowersam ir jauns albums mani atsviež dažus gadus pagātnē.Bet nu beidzot viņš nodzinis tās kaitinošās ūsas.. |
5/15/15 08:21 amvakar pirms gulētiešanas ar Rūdi ilgi runājāmies par bērnību.Stāstījām viens otram par multenēm, kuras skatījāmies, par to, kā maājās parādījās dators, pirmās datorspēles, internets... abi sapratām, ka mēs bijām pēdējā paaudze, kas piedzīvoja normālu bērnību - bez smartfoniem un feisbukiem. tajā pašā laikā augām kopā ar visām jaunajām (tā laika) tehnoloģijām. atceros, kā uztaisīju anna11 e -pastu, kad man bija 10 gadu. domāju - ai man jau tulīt būs 11 :), taisīšu anna11. Tagad man ir 24 gadi un es joprojām lietoju to pašu e-pastu. atceros kā bija cf.lv, kurš pēctam mistiski pazuda kopā ar visām atmiņām un bildēm. un vispār 9.klase bija gandrīz pirms 10 gadiem. |
Powered by Sviesta Ciba