|
Mar. 28th, 2006|02:06 am |
Bet vispār, pilsoņi — ir nejēgā kruta dzīvot pēdējā stāvā. Tūdaļ izstāstīšu, kāpēc...
Iedomājieties jūzerus, kas pēc patīkamas vakara padirnēšanas krogā un reminiscences par kārtējo idiotisko darba dienu atgriežas mājās. Nekas neliecina neko ļaunu. Līdz pat priekšpēdējam stāvam, kur pilnīgi negaidīti tiek obzervēts Kaķis.
Jā jā, tas pats kaķis, kuram būtu jāatrodas mājās, aiz slēgtām durvīm, un dziļā pazemībā jāgaida savs apkalpojošais personāls, kas vakaros ierodas, lai izsniegtu ēdienu.
Šeit, lieki minēt, parādās Stress. Ibo pirmā doma — kaķis ir kaut kā iztenterējis pa samērā dzīvniekdrošo logu un izpildījis 5stāvu lidojumu uz asfalta, kas varētu nozīmēt, labākajā gadījumā, pavadītu nakti zooklīnikā.
Otrā doma — pastāv nepatīkama iespēja, ka kaķis ir izkļuvis caur reiz aizslēgtām durvīm. Un izpētes grupa ziņo, ka... dzīvokļa durvis ir vaļā. Tobiš nevis neaizslēgtas, bet _vaļā_. Līdz galam.
Domāju lieki aprakstīt vidējo adrenalīna līmeni, izveicot virspusēju dzīvokļa apskati. Taču viss liecina, ka abi kompji (stress namber van), kā arī visas pārējās ekstras ir vietā. Dzīvoklī sveši humanoīdi nav novērojami. Tālāka situācijas analīze un notikumu rekonstrukcija liek secināt vienu — pie stresa un steigas, Šulcs ir, protams, godprātīgi slēdzis ciet durvis, taču tās nav bijušas līdz galam aizvērtas. Un tā arī plaši atvērtas nostāvējušas savas 4 stundas.
Principā — afigel un figeju vēl šobrīd. |
|