|
Mar. 6th, 2006|01:55 pm |
Mazliet pavazājoties par dzimtās zemītes lielveikaliem, manā liberāli orientētajā prātā aizvien vairāk sāk rosīties sociālistiskas idejas.
Nu nespēju es līdz galam saprast, kāda suņa pēc ir milzīgas, labiekārtotas platības jāiznieko, piekraujot tās ar pilnīgi identiskiem, līdzvērtīgi neglītiem apaviem. Veikals pēc veikala, plaukts pēc plaukta, viens un tas pats un viens un tas pats.
Ble, būtu salikuši to visu vienā bodē (tobiš noliktavā, drīzāk, jo plauktos redzamais tāpat nekādi savstarpēji neatšķiras) un atbrīvotajās platībās laiduši bezpajumtniekus pārnakšņot. Vai lētās zupas virtuves iekārtojuši penšiem. Da pohuj ko.
Vēl no šī paša apmeklējuma jaunu jēgu iegūst Ļebedeva teoretizēšana, ka pirmais, kas jāiznīdē katrā dizainerī, ir tieksme pēc "kreatīva"; viņa uzdevums ir radīt vizuāli patīkamus, ērtus un labi lietojamus produktus. Vienīgais atbilstošais apzīmējums visiem tiem kreatīvā gara upuru mākslas darbiem ir "резиновый пиздец".
Par, acīmredzot, valsts noteikto aizliegumu 46. izmēra apavu importam, vispār paklusēšu. Prieks, ka vismaz kādas pagrīdes firmiņas saņemās ievest, acīmredzot nelegāli, pāris partijas. |
|