Dear diary... |
Jul. 27th, 2018|09:55 pm |
Rāmi malkoju als un domāju, kad vispār pēdējo reizi bija sanācis vienam pašam barčikā pasēdēt, kaut kad jūlija sākumā, vai? Jo tā nu sakrita, ka viens starptautiskais cibas festivāls plūstoši pārgāja nākamajā, kuram pa vidu vēl sanāca aizbraukt līdz kaimiņvalstij un ļoti episki uzfestivālēt tur, parādās sajūta, ka ir izdevies notērēt gada komunicēšanas normu mēneša laikā.
Bet nepārprotiet, nekādi nesūdzos, rezultātā sapazīti daži ļoti lieliski un katrs pa savam uz visu galvu jebanuti - šī vārda vislabākajā nozīmē - ļaudis, un tas allaž ir iepriecinoši, piekritīsiet.
Jā, labi, tā visa rezultātā šonedēļ ir kopā nostrādāta pusotra darba diena, bet es vispār jau kādu laiku jūtos to pelnījis.
Nu un vēl interesē paskaitīt, cik stundas dzīves šomēnes būs pavadītas vilcienos, varētu savākties tīri jauks skaitlis, pie kam mēnesis jau vēl nav beidzies. |
|