|
Dec. 2nd, 2017|03:22 pm |
Vakardienas vakars izvērtās plānoti haotisks, dēļ kā pašā tā izskaņā, beidzot nonācis salīdzinoši mierīgajā piemājas barčika atmosfērā, piepeši atcerējos, ka esmu nolaidīgi aizmirsis pagādāt cukuru. (lepni – Jā, es dzeru kafiju ar pienu un cukuru, sue me, bitches!) Uz mirkli sapīku, bet tad attapos pajautāt bāra zajai, vai viņai nebūtu žēl pāris šito te mazo paciņu, viņiem tak tur spannītī ir, un neviens viņiem līdz neseko.
Atnācis mājās pārskaitīju, ko man tur saujā iegrūda. Trīsdesmit. Man ir trīsdesmit paciņas cukura.
Es jau teicu, ka man patīk piemājas barčiks?
Nesaistītās ziņā – pēc Dílo Variations, oriģinālais Emikas klavieru albums šķiet nepiedodami gaišs un priecīgs, tā lūk viņa ņēma un pati visu sabojāja. |
|