|
Apr. 7th, 2017|01:35 pm |
Vakar kaut kā iegadījos pagrimušās rietumu popkultūras perēklī IMAX. Nu labi, ne gluži netīšām, iegadījos tur ar mērķi skatīt kino.
Tur, starp citu, jauns sisķiks, brilles vairs netiek aizdotas uz seansa laiku un pēc tam atņemtas, brilles var nopirkt par nepilna eiro ekvivalentu un nākamreiz nākt ar savām, like a boss.
Labi, tas nav svarīgi. Ghost in the Shell, tātad. Ja jums ir iebildumi pret nenormatīvu leksiku, tālāk nelasiet.
Jo, bļaģ, cilvēki, jebaķ, cik tas bija ahujenna! Pizģec, cik brīnišķīgi skaisti un krāšņi, nē, es nekad nespēšu vārdos ietērpt to "wow, uhtibļa!", kas tur uz ekrāna bija redzams. Un ziniet, kas jocīgi? Atšķirībā no visiem šitiem avatariem, šis ķinis pat nebija absolūti blonds, nē! OK, protams, feispalmu netrūka un viss pasniegts uz sudraba paplātītes, nē, šis noteikti nav nekas smadzenes noslogojošs, bet man bija vienalga, pilnīgi vienalga, jo acis kā apakštases un jēziņcikšitasbijakrāšņi, un ķieģeļa lauska tieši sejā tā, ka instinktīvi jāpieliecas, un es jau teicu 'wow, uhtibļa'? Nu lūk.
Vārd'sakot, es nezinu, vai no teksta var nolasīt, ka es pilnīgā ohujā par redzēto?, bet iešu vēlreiz. Jo tāpēc ka.
A mājās skatīties, nu... nu paši saprotat. Viņa tam nav domāta. |
|