|
Jan. 20th, 2017|02:26 pm |
Tomēr apbrīnojami, kā cilvēki pie visa kā pierod.
Lūk, baltie mēsli, aukstums, visa pārējā šitā ar ziemu saistītā huiņa. Nedēļām jau velkas, nedēļām!, laikam pirmā tāda ziema, ko es šeit redzu. Nu un neko. It kā paburkšķu pieklājības pēc, bet kaut kāds jau pofig iestājies. Ikdiena un neizbēgamais ļaunums.
Vai urbšana atkal jau. Vakar, teiksim, pārmaiņas pēc neurba. Vai es metos jums to priecīgi stāstīt? Nē, pierasts jau bija.
Vienīgais, ar ko nespēju samierināties, ir fakts, ka jāstrādā, lai pie naudas tiktu. Ikdienā, pie tam. Tur kaut kas ir nepareizi jau pašos pamatos. |
|