| We are simple, we dance and drink, and pray |
Nov. 29th, 2016|12:48 pm |
Tikko pieķēru sevi pie mazliet biedējošas domas.
Vei, mēs te dzīvojam laikmetā, kad tekstu telefonā var rakstīt, īpaši nepiedomājot par to, vai vispār tiek trāpīts pareizajiem taustiņiem, vajag vienkārši spaidīt kaut kur aptuveni tajā virzienā, un parasti tas attapīgais aparātiņš izdomās, ko tieši mēs te esam gribējuši teikt.
Parasti izdomās, bet gadās visādi, protams.
Nu lūk, pieķēru sevi pie domas, ka lasīšanas procesā tāds pats auto-correct darbojas smadzenēs. Ieraugot vārdu, kas, telefonam neuzminot un autoram nepamanot, ir izsprucis nevietā vai neloģisks, tās pat nenopauzē un nesignalizē par kļūdu, bet vienkārši momentā piemeklē to, ko respondents ir gribējis teikt. Un "not happy" mierīgi tiek lasīts kā "now happy", "atradās priekšā" kā "stādās priekšā", dīvainību pamani tikai kaut kādu iemeslu dēļ tekstu pārlasot vēlreiz.
Bail tikai, vai tie mazie, viedie aparātiņi netaisās mūs nolaist līdz savam līmenim un tad sakaut ar pieredzi. |
|