|
Nov. 25th, 2016|04:13 pm |
Nu, kā jums te bez manis gāja, ko? Ai, впрочем похуй. Es tikai atnācu pastāstīt, ka biju devies izpildīt pilsoņa pienākumu un apmeklēt radošā kolektīva Archive performanci fašistiskajā Vācijā. Jo, nu, kādam taču tas bija jāizdara, un uz jums tak var necerēt šajā jautājumā.
FALSE FOUNDATION
Kaut ko pēc koncerta gribēju ātri iepostēt šeit vai feisbukos, bet tā arī nespēju piemeklēt nekādus atbilstošus vārdus. Jā, Archive ar katru tūri kļūst aizvien draivīgāki un iespaidīgāki, bet šis bija kaut kāds wow, vienkārši wow. Jaunieši hujārīja auksti, rezervēti, nikni, un tajā pat laikā konkrēti uz viļņa, tāpat kā publika, to viņi paši pēc koncerta atzīmēja; pāris sirsnīgas balādes romantiski noskaņotām jaunuvēm, bet pārējā laikā visādi Crushed un Kid Corner uz pilnu jaudu, nu un vizuālais šovs... Ko? Jā, iedomājies, šajā tūrē viņiem bija ienācis prātā uztaisīt vienkārši ahujennu vizuālo noformējumu, nu tā, ka až elpa aizraujas no visām projekcijām un 3D simulēšanas un visa šitā. Un izrādās, ka vajag tikai pavisam vienkāršu ideju (spoileri, bet jūs jau tāpat neiesiet), kuru realizēt pareizi, un pat uz tik nelielām skatuvēm, uz kādām viņi parasti spēlē, var uztaisīt ko tādu, ka jau no pirmajām sekundēm acis kā bļodas un uhti!. Vārd'sakot – ja kādam ir iespēja kaut kur paspēt – paspējiet. Nenožēlosiet.
MINHENE
It kā bija jau būts, bet kaut kā atmiņā nebija palicis nekas, nu tā ka vispār nekas, skatījos pavērtu muti. Dažreiz apbrīnā, dažreiz vienkārši ohujā, jo nu wtf!?. Kamrāds ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) archijs bija uzņēmies gida lomu un direktēja svarīgākajos virzienos, pilsēta krāšņa, dzīvīga, megalomāniska, ar dvēseli tikpat tukšu kā mana. Vai varbūt kaut kā izmanīgi slēpās, es tā arī nesapratu. Ārkārtīgi satrauca bavāriešu attiecības ar alu. Nu, jūs jau visi esat redzējuši, kā ļaudis sasēžas pie gariem galdiem, cilā litrīgus kausus, fonā skan šlāgeris... saprotiet, viņi tā dara! Viņi tiešām tā dara! Ikdienā! Es ahujel tā, ka nācās iedzert nekavējoties. Nu un ceņņiki, ojjopt, atceraties es jums kaut kad stāstīju, ka Lincā dārgi? Nu tad lūk, es ļoti atvainojos, es tur mazliet muļķības sarunāju, Lincā viss ir ļoti normāli. Nu un stāsti par fošistu ikdienu iepriecināja līdz asarām, bet man slinkums to visu pārstāstīt, es pieprasu, lai archijs reanimē savu blogotavu un to visu apraksta, cilvēki ir pelnījuši to dzirdēt. Bet kopumā – neērti tā atzīties, bet bija milzu prieks atgriezties Prāgā.
RIDE
Piepeši izrādījās, ka 6 stundas vilcienā nemaz nav tik nepanesami, kā kādreiz būtu licies, paldies nelielam rūdījumam un labiem cilvēkiem sakaru otrā galā, kā arī, protams, mobilā interneta mirākulam. Tāpēc mājupceļā mazliet sapīku, kad skaļrunī tīrā vācu valodā atskanēja "blablabla Prag bla blablabla bla Schwandorf:". Nu un pavadone aizdomas apstiprināja, pusceļā visiem jātraušas laukā no vilciena un jākāpj citā. Kas beigās izrādījās ļoti laba ideja, jo tā varēja tikt pie 20 minūšu pīppauzes un pārsēsties no vācu vagoniem, kuri savus labākos laikus bija pieredzējuši īsi pirms manas dzimšanas, uz čehu, kur piepeši varēja sajusties kā baltais cilvēks aiz tonētiem stikliem, ar elektrības rozetēm un ērtos beņķīšos. (piedodiet, DB, es zinu, ka jums ir arī omulīgāki vilcieni, bet šis nebija gluži labākais paraugs). Lūk, bet kāpēc es to stāstu. Tāpēc, ka tikko es biju iekārtojies savā vietā un uzštellējis austiņās mūziciņu, kupejā uzzīmējās fošistu policijas trijotne. Pieprasīja pasi. Tad pārmeklēja kabatas, pārmeklēja somu, kurā samaisīja bagetes un cepumus ar savalkātām apenēm, vēlreiz pārbaudīja, vai man nav vēl kādas kabatas, nez kāpēc izšķirstīja visus atrodamos papīra gabalus, izostīja tabaku, un izskatījās ārkārtīgi saskumuši, ka neatrada neko, kam piesieties. Un šo sakrājušos negāciju izgāza uz kupejas biedru, ar kuru pēc tam saskatījāmies un skaidrā čehu valodā až vienlaicīgi tā "what the fuck was that?", bet arī viņš bija savu kilogramu heroīna aizmirsis mājās, tāpēc gestapovieši devās kratīt nākamo kupeju.
Sakarā ar ko jautājums, Vācijās dzīvojošie cibiņi, sakiet, what the fuck was that? Jums tur tiešām aizliegts turēt pie sevis vispār jebkāda veida drogas, un tāpēc viņi cerēja uz ķērienu pie čehiem, kam tas ir atļauts? Un vispār, emm... tā dara, ja?
Lūk tā, lūk. Desiņas uzēstas, pāris litrīgie kausiņi iztukšoti, viens no viskļovākajiem redzētajiem koncertiem – apmeklēts, Ārčija kaķis pakasīts, tagad var pāriet pie sliktām, ļoti sliktām ziņām.
Jāstrādā, bļa. |
|