|
May. 11th, 2015|01:22 pm |
Nē nu var jau būt, ka Gārlendam nevajadzēja sēsties pie režisēšanas pašam, bet sabīdīt štelles ar veco kamrādu Boilu, var jau būt. Un var jau būt, ka vajadzēja būt tā, kā es nevaru rakstīt, lai nesaspoilētu, nevis tā, kā tagad, kad es atkal nevaru par to rakstīt, lai nesaspoilētu.
Bet pēc visa tā, ko mums te pēdējā laikā nācies redzēt par AI tēmu
- piemēram Automata (vizuāli un atmosfēriski brīnišķīgs ķinis, kurš brīdī, kad Banderasu ar saucienu "kuda vi meņa taščiķe, pidarasi!" aizstiepj uz dienvidiem, saturiski aiziet tajā pašā virzienā un pārvēršas bezrakstura lētucī)
- vai, piemēram, Chappie (filma visai ģimenei par tīneidžeru problēmām, izcili ansambļa Antwoord aktiermākslas madskilli, visu filmu klusi ceri, ka Nindžu beidzot nomočīs, lai varētu turpināt skatīties to visu bez feispalma)
lūk, pēc visa šī man nākas noņemt cepuri un teikt, ka Ex Machina ir zajebisj, ļoti zajebisj kinematogrāfs.
Jo Gārlends nekādi nav dumjš čuvaks, The Beach bija ļoti kruta lasāmviela (filma nobāl, nopietni, palasiet!), Sunshine bija afigenna līdz pat brīdim, kad pieslēdzās Boila kreatīvs "ieviesīsim mazliet fana, lai tas viss nešķistu pārāk nopietni", šeit abi gal'nie tēli un viņu attiecības ir vienkārši kapitāli, un lai arī kā mēs izturētos pret sižetu, pēc filmas ir iemesls vēl pāris stundas pie pivcīša gudri papļurkstēt par lietām, par kurām mums nav ne mazākā priekšstata.
Labi, ļoti labi, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vistu_zaglis sajūsmā. |
|