|
May. 23rd, 2014|12:36 pm |
Īsumā par Mindmaze: afigenna.
Mazliet izvērstāk: neticami afigenna.
Te jāmēģina kaut kā bez spoileriem, jo, ja brauksiet uz šo pusi, — jāapmeklē obligāti, es uzskatu. Vārdsakot, ierodamies mēs tādi norunātajā vietā un laikā, jau pašā sākumā organizatori piegādā lulzus ar jautājumu, vai veiksmīgi atradām, jo esot cilvēki, kuri maldoties pa kvartālu un nespējot viņus uzmeklēt. Srsly, ja cilvēks nevar atrast konkrētu iestādi ar konkrētu adresi, tad uz ko viņš vispār šajā spēlē CER? Nu jā, labi, sisķiks tātad ir sekojošs: reku, saka, ir istaba. Reku jums rācija, mēs jūs vērosim kamerās, ja jūtaties iesprūduši un bezcerības pārņemti — jautājiet, iedosim kādu hintu. Nu un tad tevi ielaiž istabā, aiz tevis aizveras durvis, tev ir 60 minūtes, lai tās atkal atvērtu. Kaut kādā tev vēl nezināmā veidā.
Sākotnējās izjūtas uz 90 magnitūdām© stupora skalā, nekā tāda jau te nav, ar ko lai sāk? Bet tad, aha, pamazām atrodas visādi potenciāli saimniecībā noderīgi objekti un zīmes, pamazām tiek atvērtas dažādas atslēgas, lietas sāk kustēties. Azarts neizmērāms, sajūta, kad tu beidzot saproti, ko nozīmē šitā kārtējā pilnīgi bezjēdzīgā fiška: priceless. Papildus zapadlo: kvests nav gluži lineārs, kaut kāds acīmredzami noderīgs priekšmets var izrādīties vajadzīgs nevis nākamajai atslēgai, bet gan kaut kur pašās beigās. Mēģini neaizmirst. Vēl kāds acīmredzami noderīgs priekšmets beigās izrādās pilnīgi nekam nenoderīgs. Mēģini aizmirst.
Secinājām, ka jāapmeklē pēc iespējas ar savējiem, lai veidojas maksimāla sadarbība un nav jātērē smadzeņu resursi, t.sk. skaļi domājot svešvalodā, secinājām, ka lietai jāpieiet sistēmiskāk un organizētāk, nekā mēs to darījām, secinājām, ka tikko viņi būs pabeiguši jauno istabu (kurā mums pat uz sekundīti ļāva ielūrēt) — noteikti jādodas.
Ļoti, ļoti labs pasākums, visu vakaru smaidījām kā brieži.
Nē nu labi, to, kā mēs vienu no pēdējām atslēgām atvērām, to laikam vispār nedrīkst nevienam stāstīt. |
|