|
Jun. 15th, 2013|11:56 am |
Rīts tradicionāli sākas ar pelēkās cūkas aurēšanu; no intonācijām un sakāmā svarīguma var noprast, ka mājās ir ielauzušies čigāni-narkomāni, nozaguši visu vērtīgo, procesā salauzuši karstā ūdens trubu, kas, nopludinot visu dzīvokli, salaidusi uz īso cepeškrāsni un liesmas pamazām sasniegušas aizkarus; ka par 15 satrakotām zebiekstēm, kas saplosījušas visu skapja saturu, es varu vairs nesatraukties, ar tām viņš ir ticis galā.
Kamēr mostos — saprotu, ka situācija varbūt nav tik sarežģīta kā izklausās, varbūt viņš nedaudz pārspīlē, un patiesībā vienīgā traģēdija ir tukšs kaķucepumu trauciņš; traģēdija, protams, nopietna un prasa nekavējošu risinājumu, jo 2 stundas neēdis kaķis — tas ir jau gandrīz vai miris kaķis, kā mēs visi zinām.
Īstais trobelēšanas iemesls noskaidrojas, kad beidzot izsvempjos no gultas un speru pirmos soļus jaunajā, brīnišķīgajā nepatīkamām atklāsmēm pilnajā dienā.
Pelēkā cūka vienkārši nepacietīgi gaidīja, kad varēs ieriktēties manis iesildītajā gultas daļā un turpināt ērti sust. |
|