|
Nov. 17th, 2012|01:25 pm |
Gadās, zin', dzīvē tādas muļķīgas situācijas, kad tu satiec uz ielas kādu sen neredzētu kamrādu, pagvelžat par "nu-kā-iet-ko-dari", tad seko gara, emocionāla atvadīšanās, lai-tev-labi-iet, utt... un tad izrādās, ka jums abiem jāiet uz vienu pusi.
Pie vakardienas apmeklējām absolūti episko VIA «Soundarcade» trīs dziesmu garo uzstāšanos kioska izmēra šķūnītī kaut kāda dievu pamesta parka vidū, kur sastādījām ~10% no kopējā publikas apjoma. Nu un pāris pivcīši, kā-iet-ko-dari, sirsnīgas atvadas a la "brauciet ciemos" - "nē, labāk jūs pie mums!", i devāmies laukā, metro virzienā.
Nākamā atvadu reize pienāca piecas stundas un neskaitāmus pivcīšus vēlāk, kad teju vai gaismiņai svīstot ielādējām skatuves māksliniekus naktstramvajā un palaidām plašajās pilsētas ielās.
Kultūras programma uzskatāma par izpildītu, vārdsakot. |
|