|
Sep. 23rd, 2012|10:41 pm |
Dažādu liktenīgu sakritību rezultātā, šodien ietrāpījām Bambuskrogā ar mērķi apēst ēdienu.
Priecīgi iebakstīju ar pirkstu ēdienkartē pie kaut kāda taizemiešu ēdiena, kura nosaukums sastāvēja no neko neizsakošām transliterētām zilbēm, bet satura rādītājs šķita pietiekami vilinošs, lai tikai pēc tam, jau post scriptum, saprastu, ar kādu nepiedodamu vieglprātību esmu izturējies pret pozīciju "asā mērce".
Jo vispār man visāda meksikāņu teksikāņu pārtika iet pie sirds jo dikti, patiesi, nu būs feini ass, jā.
Izrādās, ka mazo, viltīgo šķībaču asā mērce ir kaut kāds kapsaicīna šķīdums acetonā, raudāju, slaucīju degunu un ēdu tīri dēļ spītības, manis pēc tajā bļodā varēja būt nevis cūka, sēnes un garnelītes, bet gan vienkārši fritēta keda.
Elle un askēze.
Bet, vells, garšīgi. |
|