|
Sep. 15th, 2012|11:03 pm |
Toties radās doma vienam kārtīgam un beidzot sava vārda cienīgam Eiropas projektam.
Vei, ir tādi ļautiņi — tūristi, nu viņi takš mierā neliksies. Viņu paliks aizvien vairāk, tā jau pilsētā nevar normāli pārvietoties, ta laimīga ģimene pa visu trotuāru, ta vesela grupa, visriņķī zibspuldzes un fočēšana ar A4 piezīmju bloknotiem jēPadiem visādiem, ņudzēšana, troksnis; no vienas puses — varētu jau gaidīt ziemu un cerēt, ka viņi visi kaut kur pazudīs, bet no otras — skaidrs taču kā diena, ka nepazudīs, līdīs ārā až no kupenām kā dzīvie miroņi, sākumā roka ar fotoaparātu no sniega parādās, tad pats japānis sarkanā džemperītī ar asprātīgu uzrakstu... ok, atvainojiet, aizrāvos.
Nu jā.
Jārīkojas ir sekojoši.
Jāņem kāda pēc iespējas bezjēdzīgāka Eiropas valsts, tātadīt, es teiktu, ka Polija, jo tā ir salīdzinoši milzonīga teritorija, kurā, būsim godīgi, nekā nav. Nu lūk, tur, tātad, ir jāizbrīvē tāds apjomīgāks zemes pleķis, jāizvāc vietējie diedelnieki, piesolot viņiem penthausu Krakovas guļamrajonā, un jāuzbūvē visu galveno tūrisma centru kopijas. Un nē, nevis eifeļtornīti mērogā 1:43, nē, pilnvērtīgas pilsētu kopijas jāuzbūvē. Tā lai tur ij Parīze, ij Prāga, ij Londona, ij Rīgu arī var pa baram uzraut turpat ap stūri.
Japoškas ir laimīgi, jo viņiem nav jāpārvietojas pa šo nesaprotamo un lietotājam naidīgo kontinentu. Poļi ir laimīgi, jo viņiem ir piepešs tūristu mākonis, ko visādi apjāt. Pārējie Eiropieši ir laimīgi, jo tūristu straume ir apsīkusi uz pusi un var atviegloti uzelpot, aiziet pat uz kādu krogu vecpilsētā pēc 20 gadu pārtraukuma. Visaptverošs profits.
A tā vietā, bļaķ, par Eiropas projektiem dēvē kaut kādus viesu namus četrām personām un pirmsskolas izglītības iestādi riekstiņš. |
|