|
Jul. 13th, 2012|01:25 pm |
|
Vēl dikti kļova ir, kad diena sākas uz tādas pastiprināti pozitīvas nots, zin', pelēkā cūka izprasās uz balkona, pabaudīt vasarīgo lietu, vēju un mīnus simts grādus, pēc neilga brīsniņa saprot, ka tie nav augstdzimuša zvēriņa cienīgi apstākļi, un ta tu laid to švali iekšā un pamani, ka viņam visa mute putās, siekalas šķīst pa gaisu, bet pirms ko paspēj saprast, šis evakuējas dziļi pagultē, un tu jau gara acīm skati veterināru uzņemšanas telpas, šprices spalvainajā mugurā un priecājies, cik jauki un loģiski šī diena turpina iepriekšējo, nu jā, bet tad vietējais CSI uz balkona rekonstruē notikumu gaitu, un izrādās, ka lops ir pieņēmis lēmumu aprīt podā augošu krietnu dilles zaru tāpat, sevi lieki nenogurdinot ar košļāšanu, iedabūjis rumpī apmēram puskaķa garumā, bet pārdomājis, ka tā tās lietas neiet, nomaucies nost, un tur jau skaid's, ka loģiska organisma reakcija uz šādu te pudeļbirstēšanu, akmens no sirds nost, fuff, man šai nedēļai izpriecu pietiek tāpat, ziniet. |
|