|
May. 30th, 2012|09:50 pm |
Diena, starp citu, sākās ar to, ka guļu es viss tāds otrajā nomidzī, baudot pēdējās stundiņas naktsmiera, pirms darbagaldu dūcināt, kad piepeši atskan kaut kādi blīkšķi, krakšķi, kaut kas grūst un gāžas.
Ātra griestu vizuālā analīze lika atviegloti secināt, ka terora aktu ar boeing 747 tipa gaisa flotes izmantošanu šoreiz varam izslēgt, un koridorā, visticamāk, vienkārši piespiedu nosēšanos veikusi kāda vienmotora Cessna; izlīdu no migas, lai apzinātu postījumus un, ja nepieciešams, sniegtu pirmo palīdzību pilotam un pasažieriem.
Tur gan, diemžēl, sapratu, ka dienas ziņās neiekļūšu, viss izrādījās gauži prozaiskāk, vei, mums tur koridorā tāda niša, kurā glabāt visādas slotas u.c. putekļu slepkavojamās ierīces, vo, cita starpā tur no acīm nobēdzināts viens gauži neglīts plaukts un uz tā pieparkots čemodāns. Nācās secināt, ka daži labi hausholda pārstāvji, vārdus nenosauksim, bija nolēmuši izpētīt iespējas ierīkot uz šī čemodāna pagaidu guļvietu vasaras sezonai. Čemodāns pa grīdu, putekļusūcējs salauzts, pelēkā cūka notinies kaut kur no grēka tālāk, attēlā nav redzams.
Vīlies gāju atpakaļ gulēt, bet tur jau arī pirmie pacienti telefonos un viss, cauri, aiziet, pokaķilosj po naklonnoj, beigās pat uz visādiem ne ar ko nepelnījušiem pacientiem sakliedzu, pēcāk pats nokaunējos, ziniet.
Lai kaut kā kompensētu dzīves sagādātās ciešanas, aizgādāju sevi līdz civilizācijai, pirmoreiz guvu zināmu baudu čāpojot pa Vāclava laukumu, precīzāk pa minētās ielas ex-brauktuvi, redz, dārgie pilsētas viesi jau pat nenojauš, ka tur labu laiciņu kā satiksme slēgta nafig, visi rātni un priecīgi drūzmējas pa ietvēm, viens otram hotdogus no rokas laukā sitot, a tu tur tāds like a boss, hehe.
Nostaigāju gar ragankrogu, aplūkot, kādas tad neticamas virsotnes bizness sasniedzis, kopš šī omulīgā dzertuvīte par nesmēķējošu iestādi pārvērsta. Ieraudzīju vientuļu direktrissi drūmi bakstoties laptopā, aiz ieraduma pamāju, čāpoju tālāk, gan jau cilvēki zina, ko dara.
Tpubļa, kaut kāda "kā man šodien gāja" tipa atskaitīšanās sanāca, es atvainojos, es tā vairs nedarīšu. |
|