|
Jan. 16th, 2012|09:30 pm |
Gan jau ir cilvēki, kas man oponētu, bet manuprāt vislabākā nākotnes un eventu plānošana ir šāda - kaut kādā brīdī izkasīties no mājas, aizpērties līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai, apskatīties, kurp dodas tuvākais pieejamais vilciens, braukt turp apēst svētku vakariņas.
Un lai arī ne gluži katrs vilciens šajā valstī tik omulīgi kruts, kā divstāvu Zilonīši vai, piemēram, Minhenes ekspresis, kopumā jāteic, ka šis transporta veids kļūst no reizes jo mīļāks.
Par ko runājot, pie svētdienas beidzot sanāca pavizināties transielejas ekspresī tai mazajā bānītī, kas ik pa brīdim čunčina cauri piemājas ielejai. Atmosfēru varētu raksturot mollīgā konduktore, kas uz skaļi vokalizēto "kurās pieturās te kurš kāps?" saņēma atbildi un solīja mēģināt neaizmirst apstāties, jo ne pārāk daudz cilvēkus tā stacija parasti interesējot. Taisni vai žēl, ka tik ātri atbraucām.
Un vispār, lai kā māte daba arī necenstos ar saviem vipendroniem, и жить хорошо, и жизнь хороша. (To laikam nevajadzēja skaļi teikt.) |
|