|
Oct. 13th, 2011|09:12 pm |
Uz brīdi pat salikās, ka tīri feini tajās Rīgās, ziniet, varētu pie vajadzības pat pārcelties atpakaļ. Bet pietika izkāpt centrālstacijā (pirms tam noskaidrojot, ka spēju komunicēt arī poliski, un izglābjot veselu skolēnu ekskursiju no izlekšanas pavisam kaut kādā zolitūdē), aizstaigāt līdz Republikas laukumam, piesēst pie Daniēlas un beidzot kompensēt nikotīna trūkumu organismā, lai saprastu, ka teiciens "ciemos labi - mājās vēl labāk" nav no pirksta izzīsts. Nē nē, nekur es, tputputpu, no šejienes pagaidām projām nebraukšu.
Anyway, paldies visiem, kas upurēja laiku un aknas, jo īpaši visiem namamāšiem un namamātēm, bija jauki, es laikam vēl kādreiz atbraukšu. Jāņem tikai vērā, ka nedēļa, laikam, kaut kāds minimums, lai bez stresa un panikošanas visus rāmi satiktu.
Jā, starp citu, ar pārsteigumu secināju, ka Varšava tīri omulīga. Tumsā. Kad ataust gaisma un ielās cilvēki parādās - vairs ne tik ļoti. |
|