|
Sep. 18th, 2011|02:06 pm |
Vakar sajutu sevī kaut kādu negaidītu politiskā atbildīguma lēkmi un, lai gan vispārējā atlaist-saeimu! tusiņā nepiedalījos, — pārvarēju pretrunīgo pašsajūtu un devos uz Vinohradiem kur elegantā savrupmājiņā lepni novietojusies latvju vēstniecība.
Pusceļā atcerējos, ka pilnvērtīgai balsošanai būtu tīri noderīgs tāds priekšmets, kā pase. Bet tā kā ar biedriem jau bultiņas bija sarunātas — atpakaļ griezties nebija variants. Nekas, apmeklēju vēstniecību tāpat, izrādīt morālo atbalstu, parunāties.
Viens no galvenajiem iemesliem doties balsot bija turpat blakus notiekošie vīna svētki. Šajā eventā, savukārt, bija stipri par daudz cilvēku, lai varētu saglabāt sirdsmieru un labsajūtu. Piepirkām pa divlitru pudelei jaunvīna un izziņojām svētkus par noslēgtiem.
Toties naksnīgs alutiņš upmalā ar kamerādku Dacīti bija tieši tas, kas organismam bija nepieciešams.
Tāda, lūk, politiski aktīva diena. Šodien skatos uz atlikušo duļķvīna tilpumu, joprojām daudz domāju par to, cikos būtu pieklājīgi sākt šamo piebeigt. Citādi vēl sarūgs, diespasargi. |
|