|
Jun. 17th, 2011|11:21 pm |
Oj, hehe, jā, kā tās dzīves paradigmas brūk un grūst, vai zinies. Nu - es visu savu apzinīgo mūžu, līdz pat šodienai ieskaitot, biju ar absolūtu un totālu skepsi izturējies pret devaisiem, kas pūš uz cilvēkiem uzsildītu gaisu. Nē nu ne pret itin visiem, jo tie, kas ziemā virs durvīm ceļinieku atkausē - tie forši devaisi, nē, pret tiem, kuri teorijā radīti cilvēku žāvēšanai.
Matu fēns, kā jau esmu teicis, ir neaizstājama iekārta spoguļu atsvīdināšanai un sviesta atkausēšanai. Tur, manās acīs, viņa funkcijas beidzas, ā, nē, vēl zeķu žāvēšanai īpaši ekstrēmos brīžos arī noder.
Roku žāvētāji īsti nepilda pat šīs funkcijas, I mean - kurš gan nesīs savu sviesta paciņu uz publisko nužņiku anyway, a spoguli tur apakšā īsti nepabāzt. Rokas nožāvēt, principā, var - bez devaisa tas aizņem 4 minūtes, ar devaisa palīdzību - 3:38. Nu līdz pat šim vakaram man likās.
Mājupceļā ienāku, tātad, t/c Novy Smichov, nu ne jau tā ka pirkt kaut ko, tur viss, izņemot Tesķi, ciet anyway, citi visādi iemesli. Tad lūk, šie tur visi tādi remontējas, visapkārt Glamūru taisa, to skaitā dīvainas tādas žāvējamuzpariktes pie izlietnēm: gaudo kā nelabais, uz skatu arī strjomīgas, šodien vēl kāreiz pacients piekodināja "sargi rokas!!!" (nu jo rīt makets jāuztaisa, ne jau par mani rūpējas). Bet pārkāpu pašsaglabāšanās instinktam, iebāzu. Abas.
Sausas. Momentā. Pāris sekundēs, pāris, bļaķ, sekundēs.
Vot tagad, davaj, fēnu tādu uztaisiet, ar kura palīdzību var matus izžāvēt, nevis tikai uzsildīt. |
|