| The Mercy Seat |
Jun. 8th, 2011|08:02 pm |
Man nekad netrūks šķiltavu, bet nekad nebūs ar ko piesmēķēt. Tāds, lūk, paradokss.
Nē nu kā, viss ir ļoti vienkārši, es atnāku mājās, izeju uz balkona uzpīpēt, izvelku no kabatas šķiltavas, sobbsna - aizpīpēju, nolieku šķiltavas uz palodzes. Tad dodos kaut kur laukā no mājas, jau lejā attapos, ka šis ugunsrades rīks aizmirsies mājās, tabākā paķeru jaunas, a ko darīt, ko darīt?, tad eju, kur jau katrā konkrētā reizē jāiet, vai nu uz veikalu alberts pēc vidēja izmēra olām un malta cūkgaļas izstrādājuma, vai uz kādu malkotuvi, iemalkot vakara pivcīti, atgriežos mājās, izeju uz balkona uzpīpēt, izvelku no kabatas šķiltavas, sobbsna - aizpīpēju, nolieku šķiltavas uz palodzes. Tad nākamajā dienā dodos kaut kur laukā no mājas...
Viņas tur uz balkona ir jau padsmitos. Tikko saņēmu atkal jaunas, virsū picērijas logo, (vismaz) vienas tādas man jau ir. Uz palodzes, protams. |
|