|
Jun. 4th, 2011|01:13 pm |
Lai izvairītos no vienmuļības, strauji nogriezu no ierastā maršruta, ar mērķi iemēģināt jaunā dienvidu tilta veloceliņu un pie viena nopētīt pussalu starp Vltavu un Berounku.
Tagad ar pilnu atbildību varu teikt, ka lieki; uz minētās pussalas ņihuja nekā nav. Jānospļaujas par vējā nomestiem 5km un jāmin vien atpakaļ, jāštuko, vai pērties uz Radotīnu vai urbānajiem džungļiem.
Nē nu labi, pirms tam pasēdēšu krastā, papīpēšu, mirkli paskumšu, ka neattapu paķert līdzi vienu Birrela tilpumiņu. Varbūt pat pakontemplēšu par to, kāda suņa pēc man vajadzēja ērti atspiesties pret jebano nātru krūmu.
Upd. OK, Dobřichovice. Hoegaarden tilpums ar milzīgu šķēli laima == laime, hehe, kā asprātīgi sanāca.
Upd 2. Un kas tas mūs tāds jauks un smaidīgs gaida mājupceļā? Pāaaareizi, pretvējš, urā!, biedri.
Upd 3. Vizuālais situācijas novērtējums liek domāt, ka tūlīt līs. Iespējams stipri. Iespējams uz galvas.
Upd. 3.1. ĀĀĀĀĀĀ Bļāāāāāā! Jebāāāāāķ!!!! Kaaaifs, odnako. |
|