|
Mar. 5th, 2011|06:05 pm |
Dzīve ir viena šaušalīgi nogurdinoša un sarežģīta hreņ, lūk, ko es varu pateikt.
Nu skat', piemēram, izdomā cilvēks izmest loku pa ieleju. Saulīte spīzd, putniņi čerkst kaut ko aizsmakušās rīklēs, solis raits un mērķtiecīgs: Hlubočepu galā piesēst piesaulītē un aplaimot eksistences novārdzināto organismu ar kādu vēsu un gardu gambrīnusu.
Tak še tev, baurs tāds, elizeja! Hlubočepu kroga slinkie sliņķi joprojām nevīžo savus galdus pagalmā uzstutēt, dzīves jēga grūst (te vizualizēt k/f Inception), vienīgais veids, kā izglābt dienu — doties uz piesēdētuvi, kas garantēti ir vaļā, tikai atrodas, kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ, teju pakalna augšā. Pie kam nevis tā, kas uz mājas pusi, nē nē. Otra.
Un tad lūk, nākas uzkāpt līdz turienei, uzņemt pivcīti, kāpt atpakaļ lejā, kāpt atpakaļ augšā, tad secināt, ka pietrūkst 5 kronu, lai papildinātu papirosu krājumus, kāpt pa trepēm mājup, paņemt 5 kronas, kāpt atkal lejā, kāpt atkal augšā...
Tās skaitās brīvdienas? Es, bļaķ, skarbākajā pirmdienā tā nenogurstu! |
|