| Vārguļa piezīmes |
Mar. 2nd, 2011|04:33 pm |
Nu vo, izlēmu marta iestāšanos, vārdsakot, atzīmēt ar rimtu bērīša apseglošanu un pavizināšanos pa rajonu zeltsaules staros.
Nu un ka jau šāds notikums, tad aplaimoju sevi ar maršrutu gar kinostudiju un caur buržuju villu rajonu. Maršruts liek sirdij gavilēt, jo tas nozīmē teju 3 km, kuros pedāļi nav jāpagriež ne reizi un pie cruising speed ap 40 km/h - spēj tik slaucīt asaras un turēt stūri vienlaicīgi. (Vienbrīd smiltiņās feini sanesa, paspēju sekundes laikā daudz visu ko pārdomāt. Ņecenzurno, pamatā.)
Tak lūk, sena paruna korekti vēsta, ka luck always comes with a price tag. Lai arī slaloma distance beidzās pusceļā līdz pašai lejai - mājās kaut kā jānokļūst. Un tur nu visā krāšņumā izlīda fakts, ka vienīgā fiziskā aktivitāte ziemas sezonā bija, šķiet, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) incs somas nogādāšana uz lidostu: šobrīd jūtos tā, it kā būtu tikko atminies no fakenās Pilzenes.
Ij sabiedriskās atspirdzināšanās iestādes arī kā sazvērējušās. Kristīgo grūtnieču kafejnīcā, kur alus vietā sevi var priecēt ar burkānu sulu, bet saldena dūma vietā perimetru klāj līksmi bērnu smiekli - tur lūdzu, galdiņi stāv laukā, sēdi, ceļiniek, ja tik daudz drosmes tavā sirdī. A picērija uz šādu pirmās nepieciešamības servisu kaut kad ap jūniju saņemsies, es zinu!
Ufff, ša uzņemšu vienu pivcīti tukšā dūšā un pavisam pūkains būšu, tagad jau jūtu. |
|