Lācītis numur divi - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

Feb. 18th, 2011|10:25 pm

vistu_zaglis
Ā, te šodien šitādu bērnības epizodi nevilšus atcerējos...

Vārdsakot, es te kaut kad jau minēju, ka jaunības aptrakumā biju ar visu galvu aizgājis elektronikas štellēs, lodēju diodes, tranzistorus da rezistorus uz platēm, kā rezultātā nonācu pie visādiem saimniecībā noderīgiem priekšmetiem, nu, piemēram, iespējas runāties ar blakus podjezdā dzīvojošo kamrādu, apejot klasiskos telefona tīklus, lietot bezvadu austiņas, pirms vēl tika izgudroti visi tie jūsu sātaniskie bluetooth-i, kā arī neglābjami salauzt divkasešu magnetolu "Rīga 310".

Bezjēdzīgi, bet pašam prieks.

Tad lūk, lai mājas apstākļos izgatavotu plati, uz kuras lodēt visus tos nesaprotamos loriņus, ir tāda progresīva technoloģija: jemam šprici, piepildam ar krāsu, uzzīmējam visu to, kam būs elektronus turpu-šurpu vadīt, un iemērcam uz nakti salīdzinoši vājā, bet tomēr skābes vannītē. Viss, kas nav nokrāsots, tiek noēsts nafig nost un paliek tieši tāda smuka platīte, kā visās tajās mūsdienu modīgajās uzpariktēs.

Tā kā vienreizējās lietošanas šprices tolaik šķita... a nekā nešķita, nekas tāds vienkārši dabā nepastāvēja, vobšem šprice bija viena, kaķis zina kur izkasīta. Un pēc katras procedūras šamo nācās izmazgāt no krāsas, lai varētu lietot nākamā bezjēdzīgā gadžeta izgatavošanā.

Kā izmazgāt krāsu no šprices? Noņemam adatu, korpusu piepildam ar ūdeni, adatu - tupa turam ūdens strūklā līdz brīdim, kad uz čuju viņa ir beidzot tīra.

Kā notestēt, vai krāsa izmazgājusies? [Te seko realitātes neizkropļota skolnieka loģika] Uzliekam adatu atpakaļ, pavēršam pret plaukstu, lai taktīli notestētu plūsmu caur to, nospiežam... OK, laikam sakaru nav, nospiežam stiprāk... Un attopamies ar caur plaukstu izšautu adatu, kas dekoratīvi torčī laukā otrā pusē.

Pieņemam lēmumu skaļi nekliegt, mātei nereportēt, vienkārši izvilkt to draņķību un ar smaidu a la "nekas nav bijis" (un viegli drebošām roķelēm) atgriezties istabā. Un aizmirst par incidentu līdz pat brīdim, kad atkal neatcerēsies.

Stāsts bez morāles, bet kaut kā sakārojās pierakstīt, vot.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.