|
Jun. 21st, 2010|10:44 pm |
Ot viena lieta, pie kuras šajā valstī nespēju pierast, būdams regulārs un sārtvaidzīgs krogu rezidents.
Tēvzemē kā pierasts - rēķins tev uz 4.25, teiksim, izsniedz apteksnei piecīti, viņa tev rūpīgi atskaita starpību, un tad jau, atkarībā no šamās čakluma un smaidīguma koeficienta, atstāj uz galda / ieber saujā viņai pienākošos čajus. Nu tā iegājies.
Františeku zemē labas manieres prasa, dodot to pašu piecīti, atzīmēt, ka "te jums, tipa, 4.60" vai "dodiet kādas 30 kapeikas atpakaļ, paldies", kaut kā tā. Čaju jautājumu, vārsakot, nokārtot jau maksāšanas brīdī, kas nebūtu nekas nosodāms, tak prasa rezko rēķināt līdzi, dēļ kā mēdz iedzīt stresā un liek pieņemt neadekvātus lēmumus.
Bet tā nu tāda tradīcija, neko darīt. Tiek trenēti smadzeņu centri, kas atbild par 10-15% aprēķināšanu no jebkura nosaukta ne-vesela skaitļa, mazums piepeši noder. |
|