Turpinām rubriku "izklaides industrijas apskats ar Vistu Zagli". Šajā raidījumā viesosimies naksnīgā sūro metālistu klubā/bārā, kurā liktenis orgkomiteju pēc patīkamas pastaigas netriviālā veidā nogādāja sestdienas pusnaktī.

Bārs saucas "Hell's Bells", lai nevienam nebūtu ilūziju, ka te būs kaut kāds tralalā.

Sūro metaļoru bārs atrodas neuzkrītošas vārtrūmes mazās durtiņās, tad uz leju, tad vēl uz leju, vārd'sakot kārtīgā pagrabu pagrabā. Audiālais noformējums atbilstošs, man pašam visus tos rūcējus atšķirt vienu no otra pagrūti, bet Matainais, pieņemu, novērtētu. Arī kontingents tikpat atbilstošs, dažāda kalibra drūma paskata mataini-bārdaini kungi ādas jakās. Vienā stūrī romantiski žūžojošs pārītis, kas izskatās pēc apdrošināšanas sabiedrības klerkiem, bet izliksimies, ka viņu tur nav. Uz sienām metaļoriskos fontos izpildīti uzraksti (ar gauži neveiksmīgu kerningu), galvaskausi, skeleti, viss šitas. Viss pareizi. Mēs atrodamies kārtīgā sūru metaļoru bārā. Sākums šķita gauži pārliecinošs.

Pie alus parādījās iespēja novērtēt šo iestādi smalkākās detaļās.

Vienu no sienām dekorē VIA KISS dalībnieku portreti. Izpildīti eļļas glezniecības tehnikā. Ne pārāk kvalitatīvā eļļas glezniecības tehnikā, es piezīmēšu, par vienu no tēliem izvērtās spraiga diskusija, vai tas, kas viņam tur karājas pie lūpas, ir asiņu straume vai mēle. Cits tēls vienkārši izskatījās pēc mīlīga runceiša.
Pie pretējās sienas mazliet stilizēti attēlots čuvaks ar sirpi vienā rokā, alus kausu otrā, pats skaļi kliedz, ir acīmredzami neapmierināts. Līdzbiedre izteica versiju, ka viņam riebjas tas sirpis. Es teicu, ka lai tak liek, bļaģ, to sirpi nost, ja tā nepatīk. Līdzbiedre paskaidroja, ka nevar, sirpi vēlāk varēs iemainīt pret kaut ko noderīgu.
Uz sieviešu nužņika durvīm uzgleznota madāma BDSM tipa ietērpā, pati par sevi it kā pat atgādina madāmu BDSM tipa ietērpā, bet seja attēlota tā, kā es to darīju bērnībā, pirms līdz galam sapratu, ka zīmēt neprotu un nekad nepratīšu.

Ēdienkartē... Jā!, sūro metaļōru bārā var dabūt uzēst! Es pilnīgi redzu, kā nopietnais rokeris, saguris no pačkas kratīšanas, piesēž kaktiņā mazliet veldzēties ar marinētu sieru.

Dzērienkartē figurē tāda pozīcija kā pudele šampanieša. Pudele, bļaģ, dzirkstošā vīna! Nešaubos, ka pasniedz spainītī ar ledu.

Pie blakus galda četri mataini-ādaini rokeri, kā jau nākas, malko alus.
Un taisa selfijus. Jā, ar aifōnu.
Viens no viņiem nogura dzert alu un paņēma kokteili, ko ar salmiņu sūkt no glītas kokteiļu glāzītes.

Nē nu paši jau arī ne ar ko ne labāki, visapkārt nāve, iznīcība un bezcerība, a mēs sēžam tā visa pašā centrā un skaļi līksmojam par apkārt redzamo, līdzbiedre vispār rozā zeķubiksēs, es brīnos, kā mums tur pieklājīgi nepalūdza aiziet, jo aizskaram apkārtējo estētiskās jūtas.

Hell's Bells, bļaķ.

Ļoti izdevies vakars, būs vēl kādreiz jāapmeklē.