| |
[Aug. 26th, 2016|09:34 pm] |
Pat nemēģināšu aprakstīt sajūtas, kādas pārņem, kad tu dienas nogalē izej no mājas beidzot izvēdināt galvu, jo tev izmisīgi vajag malku svaiga gaisa, padomāt par savu dzīvi sadirsto un velto, austiņās Juno Reactor hujārī Labirintu visā savā skaļumā un ļaunumā, un tu nogriezies ap meža stūri un tur redzi kārtējā seriāla vajadzībām uzcelto dekorāciju pilsētiņu visu nahuj liesmās. Vienīgajā ātri noklikātajā bildītē nepateikt, bet laikam episkākais skats, kādu man izdevies savām acīm raudzīt.
Piesēdu netālu esošajā Kamerkrogā uz alu, fonā nebeidzamas sirēnas, helikopteri, no gaisa slinki birst pelni, brrr. |
|
|