| |
[Mar. 26th, 2016|12:35 pm] |
Strādāšana lieldienās - tā ir acīmredzama apgrēcība. Taču tā kā XXI gadsimtā dievībām vairs nav ļauts sodīt grēciniekus ar akmeņu lietu vai labi tēmētiem zibeņiem no skaidrām debesīm, dievības lietai pieiet smalkāk. Dievības rajonā savāc vīriņus zaļās vestēs, izsniedz viņiem nelielu ekskavatoriņu un liek rakt lūk šeit.
Īss, izteiksmīgs blīkšķis, un viss grēkojošo bezdievju rajons tiek atstāts bez elektrības.
Zaļie vīriņi nervozi skraida riņķī, kaut kur zvanās, lieto izteicienus, kādus es līdz šim šajā valodā vēl nebiju dzirdējis, acīmredzami jūtas atbildīgi par notiekošo. Dievības, savukārt, ievelk ķeksīti darba atskaitē, vēlreiz paskatās uz valdošo bardaku un dodas tālāk savos svarīgajos dievību pienākumos.
A ko man tagad iesākt ar šo dienu?
P.S. Ā, un ārā es, tā vien šķiet, nemaz netieku. Vispārēja dvižuha, visi no pažarniekiem līdz televīzijai, dažādu krāsu vīriņi, un tas viss, izskatās, tieši pie mūsu durvīm. Tik' ap stūri nevar redzēt, kas tad tur.
P.P.S. Jept, tur lejā, izrādās, ir arī industriāla formāta strūklaka, baseins pa puskvartālu un peļķe pat trepjutelpā. Nu krāšņi, krāšņi, tiešām jātaisās kaut kur projām, šito viņi tik drīz nesasmels.
P.P.P.S. Čo, ne jau katru dienu var savas ārdurvis ziņās ieraudzīt.
P.P.P.P.S. 1:43 Urbj Rok.
Nē nu OK, te viss rajons bez ūdens, izņemot, kas ironiski, mūs, tā ka neko nepārmetu arī par nakts maiņu, protams. |
|
|