| |
[Mar. 23rd, 2016|12:37 pm] |
"Viņš visu rītu urba". Es uzskatu, ka šai frāzei slepkavību lietās būtu jābūt ja ne akurāt attaisnojošam, tad vismaz vainu mīkstinošam apstāklim. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2016|01:43 pm] |
| [ | mood |
| | You surprise me with just how perfect you are | ] |
| [ | music |
| | Halou / Honeythief | ] |
Bet vispār šī ir no tām dienām, kad gribas darīt lūk ko.
Gribas aizvērt Fotošopu. Aizvērt Ilustratoru. Aizvērt Indizainu. Aizvērt Outlooku. Aizvērt Skaipu. Nospiest Shut Down podziņu. Rūpīgi noslaucīt no datora putekļus. Gādīgi paņemt viņu abās rokās, iznest uz balkona, izmest pāri margām, mēģinot trāpīt uz asfalta.
Ieiet dušā. Rūpīgi noskūties. Nopucēt kurpes, uzvilkt izejamās drēbes. Iebērt kaķim cepumus, ieliet svaigu ūdeni.
Un iet nahren industriāli dzert spirdzinošos dzērienus jau pulksten trīspadsmitos un četrdesmit vienā minūtē, lai šī jobanā diena beidzot būtu beigusies, un varbūt rīt dzīvē kaut kas būs savādāk.
Aha, kā tad. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2016|06:19 pm] |
Nē nu vot, un kāreiz vēl nesen iedomājos, ka gribētos atkal jau ansambli Massive Attack klātienē redzēt. Un ko šie? Šie, ko domājies, brauc kaut kādā vietējo Suntažu festivālā hedlainot. Nē nu kas tas ir ar tiem festiem pēdējā laikā, ko, visi pa tiem vien braukā, kur paliek nīgrā pensionāra prieciņš pēdējā brīdī iekāpt tramvajā uz centru vai Karlīnu, rāmi padzirdēt mūziciņu, pēc pasākuma tikpat rāmi aizstaigāt līdz Jiržikam, kur nesteidzīgā, omulīgā atmosfērā, siltumā un sausumā kādu pivcīti uzņemt, es nesaprotu. Nu nepēršos es uz tām jūsu Morāvijas jebeņām nekādos apstākļos, nu.
Ai, lai gan kāda starpība, tāpat naudas nav un, tāda sajūta, nekad vairs nebūs. |
|
|